Kad nav jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas?

Sistēmas loģika ir vienkārša: iemaksas veido tiesības uz pabalstiem un pensiju. No tām finansē vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstus, bezdarbnieka pabalstu, kā arī darba negadījumu apdrošināšanu. Tāpēc jautājums „vai var nemaksāt?” gandrīz vienmēr ir arī jautājums „ko es par to zaudēju?”. Iemaksas administrē Valsts ieņēmumu dienests, bet pabalstus un pensijas piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Darba ņēmējam iemaksas veic darba devējs: daļu ietur no algas, daļu maksā no saviem līdzekļiem. Likmes un to sadalījumu nosaka likums, un aktuālos apmērus publicē Valsts ieņēmumu dienests. Pašnodarbinātajam un saimnieciskās darbības veicējam iemaksas jāaprēķina un jāveic pašam, un tur ir ienākumu slieksnis, no kura sākas obligātais pienākums; zem tā pastāv atšķirīga kārtība ar iemaksām pensiju apdrošināšanai.

Vairākām personu grupām apdrošināšana ir šaurāka. Piemēram, personām, kas sasniegušas pensijas vecumu vai saņem izdienas vai invaliditātes pensiju, netiek veiktas iemaksas visiem apdrošināšanas veidiem, jo daļa risku uz tām vairs neattiecas. Tāpat atšķirīga kārtība ir personām, kuras nodarbinātas īpašos režīmos, piemēram, sezonas laukstrādniekiem. Konkrēto personu grupu sarakstu un tām piemērojamos apdrošināšanas veidus nosaka likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Būtiskākais praktiskais izņēmums skar darbu ārzemēs. Eiropas Savienībā darbojas princips, ka persona vienlaikus ir pakļauta tikai vienas valsts sociālās drošības tiesību aktiem. Ja Latvijas darba devējs nosūta darbinieku strādāt uz citu dalībvalsti vai persona strādā vairākās valstīs, jāpiesaka A1 sertifikāts, ko izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Bez tā ir reāls risks maksāt iemaksas divās valstīs vai, sliktākajā gadījumā, palikt bez apdrošināšanas vispār.

Biežākā kļūda ir domāt, ka iemaksu nemaksāšana ir izdevīga. Praksē tā nozīmē mazāku pensijas kapitālu, mazākus slimības un vecāku pabalstus, kas aprēķināti no apdrošināšanas iemaksu algas, un problēmas, pieprasot bezdarbnieka pabalstu. Tas īpaši skar tos, kuri saņem daļu algas aploksnē vai ilgstoši deklarē minimālus ienākumus. Pabalstu apmērs tiek rēķināts par noteiktu periodu pirms notikuma, tāpēc sekas parādās tieši tad, kad nauda visvairāk vajadzīga. Savu situāciju var pārbaudīt pats. Portālā latvija.gov.lv pieejams Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojums, kurā redzamas par jums veiktās iemaksas un uzkrātais pensijas kapitāls. Ja izrādās, ka darba devējs iemaksas nav veicis, par to var ziņot Valsts ieņēmumu dienestam, un konsultāciju par darba tiesību pusi sniedz Valsts darba inspekcija.

Atsevišķi jānošķir sociālās apdrošināšanas iemaksas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un no valsts sociālajiem pabalstiem, kurus izmaksā neatkarīgi no iemaksām. Piemēram, ģimenes valsts pabalsts ir universāls un nav atkarīgs no iemaksu vēstures, bet vecāku pabalsta apmērs no tās ir atkarīgs tieši. Tāpēc apgalvojums, ka „valsts jebkurā gadījumā palīdzēs”, ir tikai daļēji pareizs: universālie pabalsti ir nelieli, bet apdrošināšanas pabalsti aizvieto ienākumus.