Civiltiesībās frāze “atlaišana bez aizspriedumiem” nozīmē, ka tiesa ir nolēmusi, ka tā nevar pieņemt nolēmumu, pamatojoties uz pierādījumiem. Atlaišana bez aizspriedumiem nav galīgs spriedums, un lieta var tikt izskatīta atkārtoti, kad būs pieejami vairāk pierādījumu. Ja lieta tiek noraidīta ar aizspriedumiem, tas nozīmē, ka tiesa ir nolēmusi, ka prasītāja lieta bija nepamatota, un prasītājam ir liegts turpmāk iesniegt pieteikumu par to pašu jautājumu.
Drošības pasākums, ko sauc par res judicata doktrīnu, ir ieviests lielākajā daļā valstu parastajās tiesībās, jo ir iespējama uzmākšanās, izmantojot tiesu sistēmu. Šī res judicata doktrīna, latīņu frāze, kas nozīmē “lieta, kas izlemta”, ir aizliegums tiesai izskatīt vienu un to pašu lietu vairākas reizes. Bez šīs doktrīnas agresīvs prasītājs varētu aizsprostot tiesu sistēmas dokumentus un vajāt atbildētājus ar vairākām vieglprātīgām tiesas prāvām par vienu un to pašu lietu. Saskaņā ar res judicata doktrīnu tiesa var izlemt, vai prasītāja lieta ir vieglprātīga, un pēc tam atļaut lietas atkārtotu izskatīšanu, iesniedzot noraidīšanu bez aizspriedumiem, vai liegt turpmāku tiesvedību šajā lietā, noraidot lietu ar aizspriedumiem.
Vairumā gadījumu, kad lietu noraida pierādījumu trūkuma dēļ, tiesa bez aizspriedumiem ievadīs pieteikumu kā noraidīšanu, tādējādi dodot prasītājam vēl vienu iespēju savākt pierādījumus, lai pierādītu apgalvojumus. Ja prasītājs ir izrādījis atklātu agresiju pret atbildētāju, piemēram, nepatiesas liecības sniegšanu, maldinošas informācijas sniegšanu vai vairākas nepamatotas un vieglprātīgas darbības un tiesas prāvas pēc iepriekšējās atlaišanas bez aizspriedumiem, tiesa var nolemt, ka prasītājs mēģina vajāt atbildētāju, izmantojot legāla sistēma. Ja tas notiek, tiesa bieži vien nolemj lietu izbeigt ar aizspriedumiem, tādējādi novēršot jebkādas iespējas prasītājam nākotnē panākt lietas atkārtotu izskatīšanu.
Atlaišana no amata ar aizspriedumiem civillietā būtībā ir tas pats, kas attaisnojošs spriedums krimināltiesā. Tas ir tiesas veids, kā teikt, ka nav pietiekami daudz pierādījumu, lai pierādītu apsūdzētā vainu vai pārkāpumu. Tas ir arī galīgs spriedums, kas balstīts uz to, ka tiesa bez saprātīgām šaubām uzskata, ka prasītājs iesniedz nepamatotas prasības tiesā, lai aizskartu atbildētāju. Civillietās, kurās tiesa ir pieņēmusi noraidījumu ar aizspriedumiem pret prasītāju, pamatojoties uz tiesā iesniegto pierādījumu pamatotību, var pieņemt, ka atbildētājs nav vainīgs pret viņu izvirzītajās apsūdzībās.