Kāda ir atšķirība starp heparīnu un Lovenox®?

Heparīns ir dabiski sastopama viela, kas atrodama cilvēka aknās un plaušu audos. Tas palīdz nepārtrauktai vienmērīgai asins plūsmai caur šiem orgāniem. Heparīns, ko izmanto medicīniskai ārstēšanai, nav iegūts no cilvēka audiem, bet gan no cūku zarnām vai no liellopu plaušu audiem. Lietojot šīs atvasinātā heparīna formas, tās nevar atšķirt no cilvēka heparīna. Injicējot heparīns darbojas, lai izšķīdinātu vai novērstu trombu veidošanos vairākas stundas.

Lovenox® ir iegūts no heparīna. Atšķirība ir tāda, ka tas ir pārveidots tā, ka tam ir mazāka molekulmasa nekā heparīnam. Šīs struktūras izmaiņas ļauj Lovenox® darboties daudz ilgāk nekā heparīnam, pat 24 stundas, padarot to daudz efektīvāku dažās situācijās.

Neskatoties uz to, ka heparīnam un Lovenox® būtībā ir viens un tas pats mērķis, tos izmanto dažādās situācijās. Heparīns ir indicēts jebkurā laikā, kad pacientam pastāv asins recekļu veidošanās risks, kas saistīts ar jebkādu intravenozu (IV) zāļu lietošanu, dialīzi vai ķīmijterapiju, un to var ievadīt ilgstoši, vairākus mēnešus vai pat gadus. No otras puses, Lovenox® ir izvēles zāles, ja pastāv bažas par asinsreces problēmām, kas saistītas ar operāciju, un to nedrīkst ievadīt ilgāk par 17 dienām. To lieto arī dziļo vēnu trombozes (DVT) un plaušu embolijas ārstēšanai. Ja pacients pāriet no injekcijām uz perorāliem antikoagulantiem, Lovenox® tiek izmantots kā daļa no pārejas.

Ievadot heparīnu un Lovenox®, heparīnu var ievadīt intravenozi vai subkutāni — zem ādas. Lovenox® injicē tikai subkutāni. Ja pacients lieto heparīnu, nepieciešama bieža asins recēšanas spēju kontrole, taču ar Lovenox® monitoringu var veikt daudz retāk. Pacienta novērošanas biežums ir atkarīgs no pacienta stāvokļa un ievadītās heparīna vai Lovenox® devas. Neatkarīgi no izvēlētās zāles gan heparīns, gan Lovenox® var glābt dzīvību, ja tos lieto pareizi.