Kāda ir māsu profesijas struktūra Latvijā?

Struktūras pamatā ir izglītības līmeņi. Māsas kvalifikāciju iegūst augstskolā vai koledžā akreditētā studiju programmā, kurā apvienota teorija un klīniskā prakse ārstniecības iestādēs. Pēdējo gadu reformas Latvijā ir nostiprinājušas pieeju, ka pamatprofesija ir vispārējās aprūpes māsa, bet šaurākas jomas tiek apgūtas kā papildu specializācija pēc pamatizglītības iegūšanas. Šādas jomas ir, piemēram, anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes, operāciju, garīgās veselības, bērnu aprūpes un ambulatorās aprūpes māsas darbs. Precīzu specialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tas laika gaitā ir mainījies, tāpēc aktuālais uzskaitījums jāpārbauda normatīvajos aktos.

Otrs struktūras līmenis ir darba organizācija iestādē. Lielā slimnīcā aprūpes darbu kopumā vada galvenā māsa jeb aprūpes vadītāja, kas atbild par aprūpes kvalitāti visā iestādē. Katrā nodaļā darbu organizē virsmāsa, kura plāno grafikus, atbild par materiāliem, dokumentāciju un jauno darbinieku ievadīšanu. Praktisko aprūpi maiņās veic nodaļas māsas kopā ar māsu palīgiem, kuri palīdz pacientu pozicionēšanā, higiēnā un ēdināšanā. Ambulatorajā sektorā nozīmīgākā figūra ir ģimenes ārsta prakses māsa, kas uzņem pacientus, veic manipulācijas, vakcinē un konsultē par hronisku slimību kontroli. Atsevišķa vide ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, kur brigādēs strādā gan māsas, gan ārsta palīgi.

Trešais elements ir reģistrācija un profesionālā kvalitāte. Lai strādātu, ārstniecības personai jābūt iekļautai reģistrā, ko uztur Veselības inspekcija, un pacients tur var pārliecināties par speciālista statusu. Profesionālo kompetenci uztur ar tālākizglītību, kursiem un sertifikācijas vai pārreģistrācijas procedūrām, kuru kārtību nosaka normatīvie akti un profesionālā organizācija. Māsu intereses pārstāv un tālākizglītību koordinē Latvijas Māsu asociācija, kas piedalās arī profesijas standartu izstrādē.

Cilvēkam, kurš apsver šo profesiju, ceļu var saplānot konkrēti. Vispirms jāizvēlas akreditēta māsas studiju programma; akreditācijas statusu var pārbaudīt Akadēmiskās informācijas centra uzturētajos datos, un tas ir svarīgi, jo neakreditētā programmā iegūts diploms nedod tiesības reģistrēties. Studiju laikā liela daļa apjoma ir klīniskā prakse, un tieši prakses vieta bieži kļūst par pirmo darbavietu. Pēc kvalifikācijas iegūšanas jāiesniedz dokumenti reģistrācijai Ārstniecības personu reģistrā. Tad seko pirmais darbs, parasti nodaļā ar pieredzējuša kolēģa atbalstu, un tikai pēc tam ir vērts izvēlēties papildu specializāciju. Biežākā kļūda ir izvēlēties šauru jomu pirms pamatpieredzes iegūšanas, jo bez vispārējās aprūpes prakses specializācija paliek teorētiska. Ja diploms iegūts ārvalstīs, vispirms jākārto tā atzīšana, un tikai pēc tam reģistrācija.

Latvijas modeli bieži salīdzina ar ASV sistēmu, kur izšķir reģistrētu māsu un paplašinātas prakses māsu, tostarp praktizējošo māsu un klīnisko māsu speciālistu, kurām ir plašas patstāvīgas tiesības, piemēram, izrakstīt daļu medikamentu. Latvijā šāda paplašinātas prakses pakāpe nav attīstīta tādā pašā apjomā, un ārstniecības procesa vadība paliek ārsta kompetencē, lai gan māsas patstāvīgo funkciju loks pēdējos gados ir paplašinājies. Vēl viena bieža neskaidrība ir ārsta palīga jeb feldšera loma: tā ir atsevišķa profesija ar savu izglītību un kompetenci, nevis māsas apakšpakāpe. Tāpat vecmāte nav māsas specializācija, bet patstāvīga profesija ar savu studiju programmu un atbildību par grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību aprūpi.