Metaforas funkcija mākslā, neatkarīgi no tā, vai tā ir glezniecība, tēlniecība vai rakstīšana, parasti ir radīt noteiktu sajūtu vai domu cilvēkā, kas lasa vai ir liecinieks darbu. Metaforas izmanto simboliku un salīdzinājumus, lai nostiprinātu punktu, un tās var arī darboties, lai attēlotu noteiktas idejas vai domas. Vizuālās metaforas var būt acīmredzamas vai abstraktas atkarībā no mākslinieka emocijām, idejām vai pieredzes.
Viens izplatīts metaforas piemērs mākslā ir krusta vai krucifiksa izmantošana. Šo simbolu parasti izmanto, lai attēlotu kristietību vai noteiktus ticības aspektus, piemēram, mieru, cerību, pestīšanu, spriedumu vai nosodījumu. Precīza vizuālās metaforas nozīme mākslā būs atkarīga no darbu radošā mākslinieka domām un jūtām. Piemēram, kristiešu gleznotājs krustu var uzskatīt par cerības metaforu, savukārt kāds, kurš ir juties baznīcas tiesāts vai izsmiets, var uzskatīt, ka tas simbolizē apspiešanu vai nolādēšanu.
Literatūrā metaforas bieži izmanto, lai pierādītu punktu vai pievienotu punktam aprakstu. Piemēram, ja rakstniece apraksta kādu, kurš ir dusmīgs vai kaprīzs, viņa var rakstīt “viņš bija lācis”, lai simbolizētu šo jēdzienu. Dzejā, tāpat kā lielākajā daļā daiļliteratūras darbu, arī tiek plaši izmantotas metaforas, lai palīdzētu lasītājiem justies ciešāk saistītiem ar stāsta laiku un vietu. Kopumā metaforas izmantošana jebkura veida mākslā ir auditorijas iesaistīšana dziļākā līmenī.
Lai gan metaforas izmantošana mākslā ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā darba auditorijai piešķirt dziļāku nozīmi vai lielāku klātbūtnes sajūtu, tas ir arī viens no visgrūtāk iestrādājamiem elementiem. Daiļliteratūrā metaforai jābūt viegli saprotamai, lai lasītājs iegūtu spēcīgāku un skaidrāku priekšstatu par to, ko rakstnieks mēģina pateikt. Metaforām, kas ir pārāk abstraktas vai mulsinošas, būs pretējs efekts.
Glezniecībā un līdzīgos vizuālās mākslas veidos šādu metaforu lietojuma ierobežojumu bieži vien nav. Abstraktajās gleznās var būt simboli, kas šķiet pilnīgi nesaistīti ar gleznas virspusēju, bet kuriem māksliniekam var būt īpaša nozīme. Turklāt daudzi mākslinieki attēlo metaforiskus simbolus vai attēlus, kurus var uzņemt vairāk nekā vienā veidā. Tas ļauj skatītājam vairāk iesaistīties darbā, jo tas ļauj viņam atšifrēt, ko darbs viņam nozīmē.