Potītes anatomija ietver visas struktūras, kas atrodas potītē un ap to jeb talokrulālo locītavu. Tie ietver locītavas kapsulas saturu, piemēram, locītavu kaulu galus, locītavu skrimšļus un sinoviālo šķidrumu. Potītes anatomija attiecas arī uz saitēm, kas aptver kapsulu un satur kopā kaulus, muskuļus un cīpslas, kas šķērso potītes locītavu, kā arī taukus un ādu ap to.
Sinoviālā locītava, potīte var radīt mugurpuses un plantāra fleksijas kustības. Tas spēj absorbēt gandrīz visu ķermeņa svaru stāvot, ejot, skrienot un lecot.
Tāpat kā jebkura ķermeņa kustīgā locītava, arī stilba kaula locītava ir divu vai vairāku kaulu savienojums, jo īpaši stilba kaula un stilba kaula apakšstilba kauls ar potītes kaula kaulu. Starp šiem apakšstilba kauliem un zem kauli atrodas sinoviālā kapsula vai locītavas telpa. Šajā ieeļļotajā, ar šķidrumu pildītajā dobumā ir skrimšļi, lai amortizētu kaulus vienu pret otru, veicot svaru nestošās kustības, kā arī dorsiflexijas un plantāra fleksijas kustības no priekšas uz aizmuguri. Dorsifleksija ir pēdas augšējās vai dorsālās virsmas pacelšana uz augšu uz apakšstilbu, savukārt plantāra fleksija ir darbība, kas nospiež pēdas apakšējo vai plantāro virsmu uz leju prom no apakšstilba.
Potītes anatomija ietver arī vēl divas locītavas – apakšējo tibiofibulāro locītavu augšpusē un subtalāro locītavu zemāk. Apakšējā tibiofibulārā locītava ir vieta, kur stilba kaula un stilba kaula apakšējie gali saskaras tieši virs potītes locītavas. Savienojuma veids, kas pazīstams kā sindesmoze, ko satur starpkaulu saite, un tās kauliem ir atļauta ļoti maza kustība vienam pret otru. Zem talokrurālās locītavas zem kaula kaula apakšpusē atrodas subtalāra locītava.
Atrodas vietā, kur pēdas kauls saskaras ar kaļķakmens vai papēža kaula augšējo virsmu, subtalārs ir sinoviālā artikulācija, kas ļauj veikt vērpšanas un inversijas kustības. Tā ir potītes ripināšana no vienas puses uz otru. Kopā ar dorsifleksiju un plantāru fleksiju šīs kustības padara iespējamu riņķošanu ap potīti, un tāpēc subtalāro locītavu var iekļaut izpratnē par potītes anatomiju.
Visus kaulus visās potītes locītavās satur stipras saites, kas ir vēl viena svarīga potītes anatomijas sastāvdaļa. Stilba kauls un stilba kauls ir savienoti ar to vienu starpkaulu saiti, kā arī priekšējās un aizmugurējās tibiofibulārās saites attiecīgi priekšā un aizmugurē, savukārt katram kaulam ir savas saites, kas to savieno ar stilba kaulu. Stilba kaula mediālais kaula kauls, noapaļotais kaulu izvirzījums, kas jūtams potītes iekšpusē, ir savienots gan ar stilba kaulu, gan ar papēža kaulu ar platu deltveida saiti. Tāpat kaula kaula sānu kauls, līdzīgs kaulains izvirzījums, kas jūtams potītes ārpusē, ir saistīts ar balsta kaulu caur priekšējo un aizmugurējo talofibulāro saiti un ar kaļķakmens kaulu caur calcaneofibular saiti.
Diskusija par potītes anatomiju nebūtu pilnīga, ja tajā nebūtu iekļauti galvenie muskuļi, kas iedarbojas uz potītes locītavu. Lielie ikru muskuļi aizmugurējā apakšstilbā, gastrocnemius un soleus, ir atbildīgi par plantāra fleksijas kustību, kas vērsta uz leju, jo tie šķērso potītes aizmuguri kā Ahileja cīpslu un piestiprina pie papēža kaula. Dorsifleksiju ierosina vairāki apakšstilba vai apakšstilba priekšējās daļas muskuļi, kas šķērso potītes locītavu kā atsevišķas cīpslas un ievieto pēdā, tostarp tibialis anterior, extensor digitorum longus un extensor hallucis longus.