Pētnieki ir atklājuši skaidru saikni starp kortizolu un fizisko slodzi. Kortizola daudzums, ko saražo ķermenis, ir proporcionāls slodzes vai stresa intensitātei. Intensīvas fiziskās aktivitātes, piemēram, sprints vai smagu svaru celšana, palielina kortizola līmeni. Vieglāki vingrinājumu veidi ar meditatīvu komponentu, piemēram, tai chi, pastaigas vai joga, samazina kortizola veidošanos līdz minimumam. Personai, kas regulāri vingro, būs augstāks fiziskās slodzes slieksnis un, reaģējot uz intensīvu slodzi, būs zemāks kortizola līmenis nekā neaktīvam cilvēkam, kurš mēģina veikt tādu pašu aktivitātes līmeni.
Saikne starp kortizolu un fizisko slodzi ir skaidra, taču tā atšķiras atkarībā no indivīda. Ķermenis atbrīvo kortizolu, reaģējot uz stresa notikumiem, gan fiziskiem, gan garīgiem vai emocionāliem. Kad cilvēks intensīvi vingro, ķermenis to uztver kā stresa veidu un atbrīvo kortizolu. Kortizols izraisa olbaltumvielu un tauku sadalīšanos un ražo jaunu glikozi. Šis process izmanto uzkrāto enerģiju un palielina ķermeņa degvielu, lai apmierinātu uztvertās fiziskās prasības.
Aktīvs indivīds piedzīvos atšķirīgas attiecības starp kortizolu un vingrinājumiem nekā tas, kurš dzīvo mazkustīgu dzīvesveidu. Persona, kura katru dienu ir skrienusi mērenā tempā, ikdienas treniņa laikā ne vienmēr piedzīvos augstu kortizola izdalīšanās līmeni. Ja viņas neaktīvais draugs dodas ikdienas skriešanā, ļoti iespējams, ka viņai būs augsts kortizola līmenis, veicot to pašu treniņu, jo viņas ķermenis nav pieradis pie fiziskas slodzes. Tāpat, ja ikdienas skrējēja pēkšņi palielinātu savu tempu vai ievērojami palielinātu ikdienas skriešanas jūdžu vai kilometru skaitu, viņas ķermenis varētu uztvert šo pēkšņo intensitāti kā stresa faktoru un palielināt kortizola veidošanos.
Kortizola un vingrojumu savienojumi ir novēroti arī vingrošanas veidos, kas parasti ir saistīti ar stresa mazināšanu. Ir zināms, ka joga un tai chi un citas aktivitātes, kas satur prāta, ķermeņa un gara komponentu, uztur kortizola līmeni vai dažos gadījumos pat pazemina to. Šīs aktivitātes bieži ietver meditāciju, dziļu elpošanu un vizualizāciju, kas palīdz atslābināt ķermeni un samazināt stresa līmeni.
Izpratne par kortizola un fiziskās slodzes saistību ir svarīga, jo dažos gadījumos ilgstoša intensīva fiziskā slodze var izraisīt pastāvīgi augstu kortizola līmeni. Atkarībā no personas un situācijas ir novērots augsts kortizola līmenis, kas izraisa neauglību, novājinātu imūnsistēmu un samazinātu kaulu blīvumu. Augsts kortizola līmenis ir saistīts arī ar svara pieaugumu, īpaši vēdera rajonā. Personas, kuras pakāpeniski paaugstina savu fitnesa līmeni un regulāri veic mērenas fiziskās aktivitātes, parasti piedzīvo līdzsvarotu kortizola līmeni un demonstrē veselīgāku reakciju uz stresu visos dzīves aspektos.