Kāda ir saikne starp ļaunprātīgu izmantošanu un pašcieņu?

Ļaunprātīga izmantošana un pašcieņa ir saistīti daudzos veidos, taču visizplatītākā saistība ir tāda, ka vardarbība var izraisīt zemu pašvērtējumu. Faktiskā saikne starp vardarbību un pašcieņu var izpausties vairākos veidos, un bieži vien ir iesaistīta vidējā līmeņa cēloņsakarība. Diemžēl vardarbības situācijas atrisināšana ne vienmēr atgriež pašcieņu pozitīvā līmenī, jo vardarbības sekas var būt pastāvīgas. Atkarībā no vardarbības veida var būt piemērotas dažādas terapijas, lai samazinātu saikni starp vardarbību un pašcieņu.

Viens no visizplatītākajiem veidiem, kā vardarbība un pašcieņa ir saistīta, ir bērni. Vardarbīgiem bērniem parasti ir zems pašvērtējums, un viņiem, iespējams, nekad nav bijusi iespēja attīstīt personīgās prasmes, kas nepieciešamas pozitīva paštēla saglabāšanai. Zems pašvērtējums var būt veids, kā identificēt vardarbību, lai gan ar šo īpašību vien nepietiek, lai norādītu uz vardarbību. Diemžēl vardarbība un pašcieņa var būt saistīta ar visu atlikušo bērna dzīvi līdz tādai pakāpei, ka bērns zemapziņas līmenī, būdams pieaugušais, meklēs vardarbīgas situācijas zemā pašcieņas dēļ.

Vardarbīgi cietušiem pieaugušajiem vardarbīgās attiecībās var būt zemāks pašvērtējums. Fiziska vardarbība var izraisīt zemu pašvērtējumu, bet emocionāla vardarbība bieži vien daudz vairāk kaitē cilvēka personiskajai vērtībai. Emocionāla vardarbība bieži notiek ilgstoši, un upuris var pat nenojaust, ka pret viņu tiek vērsta vardarbība. Emocionālās vardarbības izraisītos modeļus var būt daudz grūtāk noteikt un novērst nekā tos, ko izraisa fiziska vardarbība, jo tie ir smalkāki.

Ja cilvēka dzīvē ir notikusi vardarbība, bet viņš vai viņa to neatzīst vai neatceras, kaitīgās sekas joprojām var izraisīt zemu pašvērtējumu. Vardarbības laikā izveidotie modeļi var turpināties pat tad, ja vardarbība netiek atcerēta. Terapija ir būtiska, lai attīstītu prasmes, lai atgūtu normālu pašcieņu, un, meklējot terapeitisko palīdzību zema pašcieņas gadījumā, var pat atklāt vardarbības vēsturi vai pašreizējos vardarbības modeļus.

Dažreiz šī saikne starp vardarbību un pašcieņu tiek apgriezta, un daži cilvēki apgalvo, ka cilvēki ar augstu pašnovērtējumu ir mazāk neaizsargāti pret vardarbību nekā tie, kuriem ir zems pašvērtējums. Tā var būt taisnība, taču iemesli, kāpēc tā ir taisnība, bieži ir ļoti sarežģīti. Piemēram, varmākām ir tendence upurēt cilvēkus ar zemu pašvērtējumu, bet cilvēki ar zemu pašvērtējumu mēdz arī uzskatīt, ka viņi nav pelnījuši būt mīlošās attiecībās. Cīņa pret zemu pašnovērtējumu ir svarīga veselībai un var novērst cilvēku no vardarbības.