Jautājums par saikni starp reliģiju un morāli ir tāds, uz kuru var atbildēt, aplūkojot divu atsevišķu domu skolu uzskatus. Viena skola uzskata, ka reliģijai nav nekāda sakara ar morāli, jo abi ir atsevišķi jēdzieni. Otra domu skola uzskata, ka reliģija ir morāles pamats un ka morāle nevar uzplaukt, ja reliģijas nav.
Tie, kas neredz korelāciju starp reliģiju un morāli, uzskata, ka cilvēki, kas nav reliģiozi, joprojām var būt morāli. Viņu arguments ir tāds, ka morāle neizriet no nevienas reliģijas mācībām; drīzāk morāle nāk no iedzimtas nepieciešamības un vēlmes pēc sociālās saliedētības starp indivīdiem. Cilvēks bez reliģiskās piederības zina atšķirību starp labo un ļauno. Šāds cilvēks izvēlēsies rīkoties pareizi situācijā, jo šādas morālas darbības ir nepieciešamas sabiedrības funkcionālas uzturēšanai. Piemēram, pat cilvēki, kas nepiekrīt nevienai reliģijai, zina, ka citu sabiedrības cilvēku neprātīga nogalināšana tikai novedīs pie anarhijas un nelikumības stāvokļa.
Otras domas skolas pārliecība ir tāda, ka reliģija un morāle ir savstarpēji saistītas, jo reliģija ir morāles pamats. Arguments ir tāds, ka reliģiozi cilvēki ir morālāki un arī mazāk pakļauti nepiedienīgām darbībām nekā cilvēki, kuriem nav reliģijas. Šo pārliecību var redzēt dažās Amerikas Savienoto Valstu dibinātāju darbībās. Dažas no šīm darbībām liecina, ka viņi uzskatīja, ka sabiedrība, kurā reliģija un morāle ir saistītas, padarīs sabiedrību labāku. Kā piemēru var minēt ASV devīzes formulējumu: “In God We Trust”. Tas nozīmē, ka ticība un ticība augstākai būtnei ir sabiedrības dibināšanas vadmotīvs.
Dažas reliģiskās mācības, kas palīdz izveidot saikni starp reliģiju un morāli, ir redzamas mācībās par uzticību un laulības pārkāpšanu. Lielākā daļa reliģisko mācību nesankcionē ārlaulības attiecības; kā tādi reliģiozi cilvēki varētu izrādīties atturīgāki to doktrīnu dēļ, kuras viņiem ir ieaudzinātas viņu ticības dēļ. Reliģijas un morāles ietekmi uz sabiedrību var redzēt arī no perspektīvas, ka lielākā daļa reliģiju veicina un veicina lielāko daļu morālo darbību. Piemēram, gandrīz visas reliģijas slavē savus piekritējus, lai tie būtu labdarīgi mazāk laimīgajiem.