Kāda ir Šekspīra “Ričarda II” izcelsme?

Īsā atbilde

Tiek uzskatīts, ka angļu dramaturgs Viljams Šekspīrs ir sarakstījis lugu “Ričards II” 1592. gadā. Šekspīra lugas pamatā ir angļu monarha dzīve, kurš valdīja savā nācijā no 1377. līdz 1399. gadam. “Ričards II” ir tetraloģijas pirmās daļas daļa. lugas, kurās iekļauta arī “Henrijs IV” pirmā un otrā daļa, kā arī “Henrijs V”. Tāpat kā pārējās tetraloģijas lugas, arī “Ričards II” ir klasificēta kā vēstures luga, lai gan, kad tā pirmo reizi tika izrādīta, tā tika dēvēta par traģēdiju.

Ričards uzkāpa Anglijas tronī pēc Edvarda III nāves 1377. gadā. Toreiz Ričardam bija tikai 10 gadu, tāpēc tika izveidota komiteja, lai efektīvi pārvaldītu valsti, līdz monarhs tika uzskatīts par pietiekami vecu, lai risinātu valsts lietas.. Nepopulāra nodokļa ieviešana 1381. gadā izraisīja tā saukto zemnieku sacelšanos, kuras laikā liels skaits zemnieku nolaidās galvaspilsētā un iebruka Londonas Tauera karaliskajā cietoksnī. Tā vietā, lai bēgtu, četrpadsmit gadus vecais monarhs stājās pretī pūlim, un viņa iejaukšanās galu galā izbeidza tautas sacelšanos. Pēc tam jaunais Ričards II aktīvāk iesaistījās tautas pārvaldīšanā.

Pēc veiksmīgas zemnieku sacelšanās remdēšanas daudzi vēsturnieki apgalvo, ka Ričards II vairākus gadus bija diezgan populārs starp saviem priekšmetiem, bet Viljama Šekspīra luga sākas vēlāk viņa valdīšanas laikā, kad Ričards bija kļuvis par šķelmīgāku personību. Lugas sākumā Ričards iejaucas strīdā starp savu brālēnu Henriju no Bolingbroka un vīrieti vārdā Tomass Movrejs, kura laikā Bolingbruks apsūdz Movreju Glosteras hercoga nogalināšanā. Ričards II galu galā izraida abus vīriešus, pirms viņš pieprasa Bolingbruka ģimenes īpašumu. Lugā Ričarda valdīšanas laiks beidzas, kad Bolingbruks viņu gāž un iegūst Anglijas kroni.

Šekspīra lugas galvenās detaļas ir balstītas uz patiesiem notikumiem, jo patiesā Bolingbroka dzīve tika izraidīta un galu galā kļuva par karali Henriju IV. Virspuses līmenī luga tiek uzskatīta par vēsturisku drāmu, taču daži skatītāji tolaik to uztvēra kā alegorisku stāstu ar Ričarda tēlu, kura pamatā bija novecojošā monarha Elizabete I. Turklāt liela daļa lugas ir saistīta ar Ričarda lomas skaidrošanu dievišķi iecelts monarhs. Šī monarhijas varas izpēte bija nozīmīga arī Šekspīra laikā, jo karalienes Elizabetes tēvs karalis Henrijs VIII bija norādījis uz viņa kā dievišķi svaidītā valdnieka lomu, kad viņš izvēlējās atdalīties no katoļu baznīcas. Papildus vēsturiskajām atsaucēm un aktuālajiem zemtekstiem daudzi akadēmiķi apgalvo, ka “Ričards II” bija arī luga, ar kuras palīdzību Šekspīrs pilnveidoja savas rakstnieka prasmes; daži elementi, kas redzami vēlākos darbos, piemēram, Hamletā, vispirms tiek skarti šajā lugā.

Īsā atbilde

Saistītie jautājumi