Kādas ir policijas iestādes Latvijā?

Valsts policija ir Iekšlietu ministrijas padotībā esoša iestāde ar reģionālajām pārvaldēm un iecirkņiem visā valstī. Tā atbild par sabiedrisko kārtību, reaģē uz izsaukumiem, izmeklē noziedzīgus nodarījumus, veic kriminālprocesu, uzrauga ceļu satiksmi un izskata lielāko daļu administratīvo pārkāpumu lietu. Ikdienā tas ir dienests, uz kuru cilvēks paļaujas, zvanot pēc palīdzības, un tieši tur tiek iesniegti iesniegumi par zādzību, krāpšanu vai vardarbību.

Pašvaldības policiju izveido attiecīgās pašvaldības dome, un tā darbojas tikai savā administratīvajā teritorijā. Tās uzdevumi ir saistīti ar pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu: sabiedriskā kārtība pilsētvidē, publisko pasākumu drošība, alkohola lietošana publiskā vietā, dzīvnieku turēšanas un teritorijas kopšanas noteikumi, atsevišķos gadījumos arī kārtības uzraudzība skolās. Ne katrā pašvaldībā tāda ir izveidota. Pašvaldības policija nav Valsts policijas nodaļa, un krimināllietu izmeklēšana nav tās kompetence.

Specializētās iestādes aptver šaurākas jomas. Valsts robežsardze kontrolē valsts robežu, pārbauda ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus un veic izraidīšanu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde izmeklē noziedzīgus nodarījumus nodokļu, muitas un kontrabandas jomā. Militārā policija darbojas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Ar korupciju saistītos nodarījumus izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet valsts amatpersonu, tostarp policijas darbinieku, izdarītos noziedzīgos nodarījumus izmeklē Iekšējās drošības birojs. No visām šīm iestādēm jānošķir valsts drošības iestādes, kas nav policija un sabiedrisko kārtību neuztur.

Divi pārpratumi atkārtojas visbiežāk. Pirmais: policija nav universāls strīdu risinātājs. Parāds, kaimiņu konflikts, nepildīts līgums vai mantas dalīšana ir civiltiesisks strīds, ko risina tiesā vai ar mediāciju, un policija iesaistās tikai tad, ja rīcībā saskatāmas noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma pazīmes. Otrais: apsardzes uzņēmuma darbinieks nav policists. Viņam nav publiskas varas pilnvaru, un viņa tiesības aprobežojas ar objekta aizsardzību likumā noteiktajās robežās. Ja rodas šaubas par amatpersonas pilnvarām, ir tiesības pieprasīt dienesta apliecību.

Ja nodarījums jau ir noticis, iesniegumu var iesniegt jebkurā Valsts policijas iecirknī neatkarīgi no tā, kur notikums noticis, kā arī elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu vai nosūtot uz iestādes oficiālo elektronisko adresi. Iesniegumā jānorāda, kas, kad un kur noticis, kāds ir zaudējums un kādi pierādījumi ir saglabāti: sarakste, maksājumu izraksti, fotoattēli, video. Pēc pārbaudes amatpersona vai nu uzsāk kriminālprocesu, vai pieņem lēmumu atteikties to uzsākt, un šo lēmumu var pārsūdzēt uzraugošajam prokuroram. Interneta krāpšanas gadījumā līdztekus policijai nekavējoties jāzvana bankai, jo maksājuma apturēšanas iespēja ar katru stundu sarūk.