Abioģenēze jeb ķīmiskā evolūcija ir teorija, ko izmanto, lai izskaidrotu, kā dzīvība uz Zemes radās no nedzīviem materiāliem. Tas ir izraisījis zinātniskas un reliģiskas pretrunas, jo daži cilvēki uzskata, ka abioģenēze ir vienkārši neiespējama vai pētniekiem nav izdevies pamatot savus apgalvojumus ar izmantojamiem datiem. Galu galā, tāpat kā daudzu strīdu gadījumā, nav iespējams uzskatāmi pierādīt, ka vienai vai otrai pusei ir taisnība vai nepareiza, lai gan ir iespējams apkopot nozīmīgus pierādījumus.
Ir svarīgi apzināties, ka pastāv vairākas teorijas par to, kā notika abioģenēze, un procesa mehāniku. Dažas no šīm teorijām kopš tā laika ir diskreditētas, taču tas nediskreditē teoriju kopumā. Pamatideja ir tāda, ka dabiskās ķīmiskās reakcijas uz Zemes izraisīja aminoskābju veidošanos, procesu, ko var skaidri pierādīt, un ka kaut kādā veidā radās nukleīnskābes un sāka veidot olbaltumvielas no šīm aminoskābēm, kas galu galā noveda pie dzīvu organismu attīstības. organismiem. Pētnieki, kas pēta dzīvības vēsturi uz Zemes, ir ieinteresēti izpētīt, kā parādījās nukleīnskābes.
Abioģenēzes kritika bieži vien ļoti vienkāršo zinātni; daļēji tas tiek darīts, lai padarītu to pieejamu nespeciālistiem, un daļēji tas tiek darīts, lai teoriju diskreditētu. Pētnieki atklāti atzīst, ka abioģenēzes mehānika joprojām ir nedaudz noslēpumaina, taču, visticamāk, process ietvēra daudz izmēģinājumu un kļūdu. Dzīvības attīstība uz Zemes, iespējams, veica vairākus nepareizus pagriezienus un saskārās ar dažiem stagnācijas periodiem, un abioģenēze vienas nakts laikā nepārlēca no aminoskābēm uz pilnvērtīgiem proteīniem.
Kreacionisti, kuri uzskata, ka dzīvību uz Zemes radījis Dievs, apgalvo, ka šis process nav iespējams, jo tas ir statistiski ļoti maz ticams. Tas patiesībā ir taisnība; varbūtība, ka dzīvība radīsies no nedzīviem materiāliem, ir ārkārtīgi zema, un tas prasītu ļoti unikālu un ievērojamu apstākļu kopumu. Taču kreacionisti var nepieminēt, ka apstākļi, kas varēja izraisīt abioģenēzi, iespējams, notika vairākas reizes, pirms kaut kas noticis, un ka pat tad, ja kaut kas ir statistiski maz ticams, tas joprojām var notikt. Statistika nav pierādījums, tie ir tikai varbūtību paziņojumi.
Daži zinātnieki ir kritizējuši teoriju, apgalvojot, ka tajā ir loģiski caurumi vai ka nav sniegts apmierinošs izskaidrojums nukleīnskābju attīstībai. Šie argumenti pret pašreizējām teorijām parasti pieņem, ka abioģenēze ir iespējama, bet tā nenotika tā, kā pētnieki ir teorētiski apgalvojuši.
Vairāk pētījumu var sniegt vairāk norādes par to, kas notika uz Zemes tās agrīnajā dzīves radīšanas stadijā, un par to, vai ideālā apstākļu vētra, kas izraisīja abioģenēzi, varētu notikt citur. Daži cilvēki ir mēģinājuši saskaņot reliģisko ticību ar abioģenēzi, liekot domāt, ka, iespējams, Dievs ir radījis apstākļus un ļaujot nejaušībai rīkoties.