Digoksīns ir recepšu medikaments, ko lieto noteiktu sirds slimību, piemēram, sirds mazspējas vai neregulāras sirdsdarbības, ārstēšanai. Šīs zāles darbojas, palēninot sirdsdarbību un palīdzot regulēt sirdsdarbību. Dažas bieži sastopamas digoksīna blakusparādības var būt slikta dūša, miegainība vai apjukums. Dažas bezrecepšu vai recepšu zāles var traucēt šo zāļu darbību, tāpēc ir svarīgi informēt ārstējošo ārstu par jebkādām citām lietotām zālēm vai ārstēšanas metodēm.
Ir svarīgi lietot digoksīnu tieši tā, kā noteicis ārsts. Ja šīs zāles tiek pēkšņi pārtrauktas, sirds stāvoklis, kuram šīs zāles tika parakstīts, var pasliktināties. Ja ir traucējošas blakusparādības vai komplikācijas, jākonsultējas ar ārstu.
Gremošanas traucējumi ir viena no visbiežāk ziņotajām digoksīna blakusparādībām. Daži no šiem gremošanas traucējumiem var būt slikta dūša, vemšana vai caureja. Var rasties arī sāpes vēderā, vēdera krampji vai apetītes zudums. Šīs blakusparādības parasti ir vieglas un nerada pietiekami daudz diskomforta, lai būtu iemesls zāļu pārtraukšanai. Tomēr, ja šie simptomi saglabājas vai kļūst apgrūtinoši, jākonsultējas ar ārstu, lai veiktu turpmāku novērtējumu.
Citas iespējamās digoksīna blakusparādības var būt neparasts nogurums, ķermeņa vājums vai miegainība. Sirdsdarbība var kļūt lēnāka vai pacientam var rasties sirdsklauves. Daži pacienti ir ziņojuši par redzes izmaiņām, apjukumu vai ģīboni. Sejas pietūkums, nātrene vai pēkšņas apgrūtināta elpošana var liecināt par smagu alerģisku reakciju un var kļūt dzīvībai bīstami, ja netiek nekavējoties ārstēti.
Dažas zāles var mainīt šo zāļu efektivitāti vai palielināt citu digoksīna blakusparādību risku. Dažas no šīm zālēm var ietvert bezrecepšu vai recepšu antacīdus, zāles, ko lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai, vai caurejas līdzekļus. Var būt jāizvairās no dažiem pārtikas produktiem un medikamentiem, kas satur daudz šķiedrvielu, kas paredzēti caurejas novēršanai.
Ja ir jāmaina deva, var rasties dažas digoksīna blakusparādības. Par šīm blakusparādībām nekavējoties jāziņo ārstam, un tās var ietvert ārkārtēju elpas trūkumu, grūtības staigāt vai kāpt pa kāpnēm vai pulsu, kas tiek mērīts vairāk nekā 100 sitienu minūtē. Jāziņo arī par palielinātu potīšu pietūkumu vai biežāku vajadzību urinēt naktī. Sirdsklauves vai sajūta, ka sirds sitas pārāk ātri, var liecināt par nopietnu komplikāciju. Ārkārtīgs reibonis, īpaši, ja tas izraisa ģīboni, norāda uz nepieciešamību nekavējoties saņemt medicīnisko palīdzību.