TJG Online
Finanses un investīcijas

Kādas maržas prasības attiecas uz dienas tirdzniecību?

Īsā atbilde

Marža ir nodrošinājums, kas ieguldītājam jātur kontā, lai atvērtu un uzturētu ar aizņemtiem līdzekļiem finansētu pozīciju; tās apmēru nosaka gan regulējums, gan pats brokeris. Dienas tirdzniecībā prasības bieži ir zemākas nekā pozīcijām, kas tiek turētas pāri naktij, taču tā ir brokera komercpolitika, nevis tiesības, uz kurām klients var paļauties.

Nošķir sākotnējo un uzturēšanas maržu. Sākotnējā marža ir summa, kas nepieciešama pozīcijas atvēršanai, bet uzturēšanas marža ir minimums, kam jābūt kontā, kamēr pozīcija ir atvērta. Ja tirgus kustas pret ieguldītāju un nodrošinājums samazinās zem šā līmeņa, brokeris izsaka maržas pieprasījumu vai arī automātiski slēdz pozīcijas, lai ierobežotu zaudējumus. Šāda piespiedu slēgšana notiek tieši visnelabvēlīgākajā brīdī, kad cenas svārstās visstraujāk.

Biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem maržas apmēru sākotnēji nosaka centrālais darījumu partneris, kas aprēķina to pēc instrumenta svārstīguma un var to paaugstināt nemierīgos tirgos. Brokeris šīm prasībām gandrīz vienmēr pieskaita savu drošības rezervi. Tieši tāpēc divu brokeru prasības par vienu un to pašu līgumu var būt atšķirīgas.

Praktiski svarīgi ir tas, ka prasības var mainīties pozīcijas dzīves laikā. Pirms svarīgiem datu publicējumiem, pārskatu sezonas vai brīvdienām brokeri mēdz paaugstināt maržas prasības, un klientam tas nozīmē, ka jau atvērtai pozīcijai pēkšņi nepietiek nodrošinājuma. Tāpēc konta brīvo līdzekļu rezerve nav lieka piesardzība, bet darba nosacījums, un līgumā ir jāizlasa, ar kādu brīdinājuma termiņu prasības drīkst mainīt.

Eiropas Savienībā privātajiem jeb neprofesionālajiem klientiem ir noteikti papildu aizsardzības pasākumi cenas starpības līgumu tirdzniecībā. Tie ietver sviras ierobežojumus atkarībā no bāzes aktīva veida, aizsardzību pret negatīvu konta atlikumu, standartizētus riska brīdinājumus un ierobežojumus bināro opciju piedāvāšanai. Konkrētos ierobežojumu līmeņus publicē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un nacionālais uzraugs, kas Latvijā ir Latvijas Banka.

Pastāv arī klientu klasifikācija. Profesionāla klienta statusu var iegūt tikai tad, ja izpildīti likumā noteiktie pieredzes, darījumu apjoma un portfeļa kritēriji; šāds statuss nozīmē augstākas pieļaujamās sviras, bet vienlaikus mazāku aizsardzību. Pirms statusa maiņas ir svarīgi saprast, no kādām garantijām klients atsakās.

Jāņem vērā arī nodokļu un uzskaites puse. Ienākums no darījumiem ar finanšu instrumentiem Latvijā ir jādeklarē, un zaudējumu ieskaita kārtība ir noteikta normatīvajos aktos, tāpēc darījumu vēsture ir jāglabā. Ja brokeris ir reģistrēts citā valstī, papildus jāpārbauda, kā piemērojams nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas regulējums. Konkrētu situāciju skaidro Valsts ieņēmumu dienests vai nodokļu konsultants.

Kāpēc svira palielina risku nelineāri

Ja pozīcijas apjoms vairākkārt pārsniedz paša ieguldīto summu, arī neliela cenas kustība pret ieguldītāju var iznīcināt ievērojamu daļu konta. Turklāt zaudējumiem pieaugot, samazinās brīvā marža, kas savukārt ierobežo iespēju pozīciju noturēt.

Tāpēc profesionāli tirgotāji riska apmēru vienā darījumā ierobežo iepriekš un lieto zaudējumu ierobežošanas rīkojumus. Tas gan negarantē izpildi tieši noteiktajā cenā, jo strauju tirgus kustību laikā iespējama cenas noslīdēšana.

Ko pārbaudīt pirms konta atvēršanas

Vispirms jāpārliecinās, ka pakalpojuma sniedzējs ir licencēts un iekļauts uzrauga uzturētajā reģistrā, kā arī jāpārbauda, kurā valstī tas licencēts un kāda aizsardzība attiecas uz klientu līdzekļiem. Latvijas Banka publicē arī brīdinājumus par nelicencētiem uzņēmumiem.

Tālāk jāizlasa līguma noteikumi par maržas aprēķinu, pozīciju piespiedu slēgšanu, komisijām, nakts finansēšanas izmaksām un iespējamām izmaiņām prasībās bez iepriekšēja brīdinājuma. Ieguldījumi ar sviru ir augsta riska darbība, un pirms to uzsākšanas ir lietderīgi konsultēties ar neatkarīgu speciālistu.

Brīdinājuma pazīmes

Aizdomas jārada piedāvājumiem, kuros solīta garantēta peļņa, personisks konsultants, kurš pats veic darījumus klienta vietā, vai iespēja palielināt sviru virs regulējumā noteiktā, mainot klienta statusu pēc pakalpojuma sniedzēja iniciatīvas. Tāpat brīdinoša zīme ir prasība papildināt kontu, lai izņemtu peļņu.

Ja nauda jau pārskaitīta un pakalpojuma sniedzējs izrādās nelicencēts, jāziņo Valsts policijai un jāinformē sava banka par maksājumu. Jo ātrāk tas notiek, jo lielāka iespēja maksājumu apturēt.

Avoti