TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Kādas operācijas veic ambulatorajā ķirurģijā?

Īsā atbilde

Ambulatorajā ķirurģijā veic operācijas, pēc kurām pacients tajā pašā dienā var doties mājās: ādas veidojumu izgriešanu, trūču plastiku, žultspūšļa un locītavu endoskopiskās operācijas, ginekoloģiskas un uroloģiskas manipulācijas, kā arī daudzas acu, deguna un rokas ķirurģijas procedūras. Latvijā šādu darbu organizē dienas stacionāros un ambulatorās ķirurģijas kabinetos.

Galvenais nosacījums ir paredzama un kontrolējama norise. Operācija ir piemērota ambulatorai videi, ja tā ilgst salīdzinoši īsu laiku, nav saistīta ar lielu asins zudumu, pēcoperācijas sāpes var kontrolēt ar tabletēm un pacients dažu stundu laikā spēj patstāvīgi pārvietoties, ēst un urinēt. Tikpat svarīgs ir pats pacients: vērtē blakusslimības, vecumu, aptaukošanās pakāpi, elpošanas traucējumus miegā un to, vai mājās būs kāds, kas pirmajā naktī var palīdzēt.

Anestēzijas izvēle nosaka daudz. Vietējā anestēzijā veic nelielas ādas un zemādas operācijas, nagu un nelielas rokas ķirurģijas manipulācijas. Reģionālā anestēzija, piemēram, pleca pinuma vai mugurkaula anestēzija, ļauj operēt ekstremitātes un ķermeņa apakšdaļu bez vispārējās narkozes. Mūsdienu īslaicīgas darbības vispārējās anestēzijas līdzekļi ar ātru atgūšanos ir padarījuši iespējamu arī sarežģītāku laparoskopisku operāciju veikšanu vienā dienā.

Tipiskākie piemēri ir lipomu un ateromu izgriešana, aizdomīgu ādas veidojumu izgriešana ar histoloģisku izmeklēšanu, cirkšņa un nabas trūces operācija ar sietiņu, laparoskopiska žultspūšļa izņemšana atsevišķiem pacientiem, ceļa un pleca artroskopija, karpālā kanāla atbrīvošana, varikozu vēnu ārstēšana ar lāzeru vai radiofrekvenci, kataraktas operācija, adenoīdu un mandeļu operācijas bērniem, histeroskopija un dažādas endoskopiskas diagnostiskas procedūras ar biopsiju.

Process parasti sākas ar speciālista konsultāciju un nepieciešamajiem izmeklējumiem, pēc tam seko anesteziologa novērtējums un norādījumi par ēšanu, dzeršanu un zāļu lietošanu pirms operācijas. Pēc iejaukšanās pacients kādu laiku paliek novērošanā, saņem rakstiskus norādījumus par brūces kopšanu, sāpju mazināšanu, slodzes ierobežojumiem un pazīmēm, kuru gadījumā jāsazinās ar ārstu. Automašīnu pēc anestēzijas vadīt nedrīkst, tāpēc mājupceļš ir jāsaplāno iepriekš.

Gatavojoties operācijas dienai, noder vienkāršs saraksts. Iepriekš jānoskaidro, no cikiem nedrīkst ēst un dzert un kuras pastāvīgi lietojamās zāles jāturpina, bet kuras jāpārtrauc, jo tieši asins šķidrinātāju un cukura diabēta zāļu jautājums ir jāsaskaņo ar ārstu. Jāsagatavo personu apliecinošs dokuments, nosūtījums, izmeklējumu atbildes un pastāvīgi lietojamo zāļu saraksts. Jāvienojas ar tuvinieku par aizvešanu mājās un par pirmo nakti. Jāatstāj mājās vaļīgs apģērbs un jāizņem aptiekā ārsta ieteiktie sāpju līdzekļi jau iepriekš, lai pēc operācijas nav jābrauc uz aptieku.

Kāpēc šis modelis izplatās

Īsāka uzturēšanās slimnīcā mazina hospitālo infekciju risku, ļauj efektīvāk izmantot operāciju zāles un gultasvietas, kā arī ļauj pacientam ātrāk atgriezties ierastajā vidē, kas ir īpaši svarīgi bērniem un gados vecākiem cilvēkiem. Vienlaikus tas prasa labi organizētu pacientu atlasi un pieejamu saziņas kanālu pēc izrakstīšanas.

Ja rodas komplikācijas, pacientu uzņem diennakts stacionārā, tāpēc ambulatorā ķirurģija darbojas kā daļa no slimnīcas sistēmas, nevis atsevišķi no tās.

Kad jāsazinās ar ārstu pēc operācijas

Rakstiskajos norādījumos parasti ir norādīts tālrunis, uz kuru zvanīt. Sazināties vajag, ja parādās augsta temperatūra, pieaugošas sāpes, ko nemazina nozīmētie līdzekļi, pastiprināta asiņošana caur pārsēju, strauji pieaugošs pietūkums un apsārtums, strutaini izdalījumi no brūces, elpas trūkums vai nespēja urinēt.

Ja stāvoklis strauji pasliktinās vai rodas apziņas traucējumi, jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113, nevis jāgaida līdz nākamajai darbdienai.

Kā to apmaksā Latvijā

Daļu ambulatoro operāciju apmaksā valsts, ja ir ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums un pacients gaida rindā, bet daļu pacienti apmaksā paši vai izmanto veselības apdrošināšanu. Apmaksas nosacījumus, pacienta līdzmaksājumus un atbrīvojumus nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tos skaidro Nacionālais veselības dienests.

Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums. Lēmumu par to, vai konkrēta operācija ir droši veicama ambulatori, pieņem ārsts pēc izmeklēšanas.

Avoti