TJG Online
Finanses un investīcijas

Kādi faktori nosaka zelta cenu?

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Zelta pasaules cenu nosaka starptautiskais vairumtirgus, kurā cenu kotē ASV dolāros par Trojas unci, un to visvairāk ietekmē reālās procentu likmes, dolāra kurss, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība. Latvijas pircējam papildus ir svarīgi vēl divi lielumi: eiro un dolāra kurss un vietējā tirgotāja uzcenojums.

Vispārīgi zelta cena veidojas kā jebkurai precei, no piedāvājuma un pieprasījuma, taču zelta gadījumā piedāvājums ir neparasti nemainīgs. Raktuvju izlaidi nevar ātri palielināt, jo jaunas raktuves atvēršana prasa gadus, un gandrīz viss kādreiz iegūtais zelts joprojām eksistē pārkausējamā veidā. Tāpēc cenu svārstības gandrīz vienmēr nāk no pieprasījuma puses, nevis no ieguves.

Svarīgākais atsevišķais faktors ir reālā procentu likme, tas ir, obligāciju ienesīgums pēc inflācijas atskaitīšanas. Zelts neienes procentus un nemaksā dividendes, tāpēc, kad drošas obligācijas dod labu reālo ienesīgumu, zelta turēšana kļūst dārga un cena spiedienā. Kad reālās likmes krīt vai kļūst negatīvas, šis trūkums pazūd un nauda plūst uz zeltu. Tāpēc zelta cena bieži reaģē uz centrālo banku lēmumiem daudz spēcīgāk nekā uz rotaslietu pieprasījumu.

Otrs faktors ir ASV dolārs. Tā kā cena tiek kotēta dolāros, dolāra vājināšanās parasti paceļ cenu dolāros un otrādi. Eiro zonas pircējam tas rada svarīgas sekas: zelta cena eiro var pieaugt arī tad, kad dolāra cena stāv uz vietas, ja dolārs pret eiro kļūst stiprāks. Tieši šis mehānisms visbiežāk pārsteidz Latvijas privātpersonu, kura seko līdzi ziņām par cenu dolāros.

Trešais ir centrālo banku un institucionālo ieguldītāju pieprasījums. Pēdējos gados centrālās bankas ir bijušas nozīmīgas neto pircējas, jo daļa valstu samazina atkarību no dolāra rezervēm. Šim pievienojas biržā tirgotie fondi, kas iegādājas fizisku zeltu glabātavās: kad tajos ieplūst nauda, pieprasījums pēc metāla aug tieši.

Ceturtais ir nenoteiktība: kari, banku krīzes, inflācijas bailes, vēlēšanu riski. Šis faktors ir reāls, bet arī visvairāk pārspīlēts. Krīzes sākumā zelts mēdz kristies kopā ar visu pārējo, jo ieguldītāji pārdod to, ko var ātri pārdot, lai segtu zaudējumus citur. Kāpums parasti nāk vēlāk, un tieši tāpēc zelts kā apdrošināšana strādā gadu, nevis nedēļu griezumā.

Rūpnieciskais un juvelierizstrādājumu pieprasījums cenu ietekmē mazāk, nekā pieņem. Elektronikā un zobārstniecībā zelta izmantotais daudzums ir neliels, savukārt rotaslietu pieprasījums Indijā un Ķīnā ir liels, bet tas mēdz samazināties tieši tad, kad cena aug, tāpēc tas cenas kustību drīzāk bremzē nekā virza.

Kāda cena tiek redzēta Latvijā

Ziņās minētā cena ir vairumtirgus kotācija par 400 unču standarta stieni starptautiskajā tirgū. Neviens privātpersonai par šo cenu nepārdos. Tirgotājs pieliek uzcenojumu, kas ir jo lielāks, jo mazāka ir prece: viena grama stienītim uzcenojums procentos ir daudzkārt augstāks nekā unces stienim. Tāpat pastāv starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu, un tieši tā, nevis tirgus cena, nosaka, cik daudz cenai jāpieaug, lai jūs vispār būtu bezzaudējumu punktā.

Praktiskā secība ir tāda: vispirms noskaidrojiet konkrētā tirgotāja atpirkšanas cenu šodien, un tikai tad skatieties pirkšanas cenu. Ja starpība ir liela, prece ir dārga neatkarīgi no tā, ko rāda pasaules grafiks.

Nodokļi: kur Latvijā ir robeža

Ieguldījumu zelts Eiropas Savienībā, arī Latvijā, ir atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa, un šis atbrīvojums attiecas uz stieņiem un monētām, kas atbilst noteiktām prasībām par provi un formu. Rotaslietas šajā kategorijā neietilpst, tāpēc tām pievienotās vērtības nodoklis cenā ir iekšā. Tā ir viena no lielākajām atšķirībām starp zelta gabaliņu un zelta gredzenu.

Peļņa no zelta pārdošanas ir kapitāla pieaugums, un par to ir jādeklarē un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Likme un deklarēšanas termiņi ir noteikti likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, un aktuālo informāciju publicē Valsts ieņēmumu dienests. Pirkuma dokumentu tāpēc ir obligāti jāsaglabā: bez tā nevar pierādīt iegādes vērtību un nodoklis var tikt rēķināts no visas pārdošanas summas.

Ar ko zeltu visbiežāk sajauc

Ieguldījumu zelts un juvelierizstrādājumi ir divas dažādas preces. Pārbaudes paņēmiens ir vienkāršs: pajautājiet, par kādu cenu tirgotājs šo pašu priekšmetu nopirks atpakaļ. Ieguldījumu stienim vai monētai atbilde būs tuvu tirgus cenai, rotaslietai atbilde parasti būs lūžņu zelta cena pēc svara un proves, kas ir ievērojami zemāka par to, ko maksājāt veikalā, jo darba un dizaina vērtību neviens neatpērk.

Otrs sajaukums ir fiziskais zelts un zelta cenai piesaistītie finanšu instrumenti. Fondi un sertifikāti var būt lētāki un ērtāki, bet tie ir prasījums pret emitentu, nevis metāls jūsu rokās. Kurš variants ir piemērotāks, ir atkarīgs no mērķa, summas un tā, vai spējat glabāt zeltu droši. Lielākām summām šo jautājumu ir vērts pārrunāt ar licencētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju; šis raksts nav ieguldījumu ieteikums.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu Z Ziņot par neprecizitāti