Kādi ierobežojumi attiecas uz pensiju 3. līmeņa uzkrājumiem?

Pensiju 3. līmenis darbojas šādi: dalībnieks vai viņa darba devējs veic iemaksas privātā pensiju fonda izveidotā pensiju plānā, un plāna līdzekļus iegulda vērtspapīros un citos aktīvos saskaņā ar prospektā aprakstīto stratēģiju. Būtiski, ka plāna aktīvi ir nošķirti no paša pensiju fonda mantas un tiek glabāti pie līdzekļu turētāja, parasti bankas. Tas nozīmē, ka pensiju fonda maksātnespēja pati par sevi neskar dalībnieku uzkrājumus. Tieši šī nošķiršana, nevis kāda garantija par ienesīgumu, ir galvenais dalībnieka aizsardzības mehānisms.

Ierobežojumi attiecas gan uz ieguldījumiem, gan uz personām. Līdzekļi jāiegulda, ievērojot diversifikācijas prasības, tāpēc plāns nedrīkst ieguldīt pārmērīgu daļu vienā emitentā vai vienā aktīvu grupā. Aizliegti vai stingri ierobežoti ir darījumi, kuros rodas interešu konflikts, piemēram, ieguldījumi paša pensiju fonda, tā akcionāru vai citu saistīto personu emitētos vērtspapīros ārpus likumā pieļautā apjoma, kā arī aizdevumi šādām personām. Uzkrājumu nedrīkst ieķīlāt vai izmantot par nodrošinājumu kredītam, un dalībnieks nevar brīvi izņemt naudu ikdienas vajadzībām. Izmaksa ir iespējama no likumā noteiktā vecuma, bet pirms tam tikai īpašos gadījumos, piemēram, iestājoties invaliditātei, kā arī dalībnieka nāves gadījumā, kad uzkrājums pāriet mantiniekiem vai līgumā norādītajai personai.

Atsevišķu ierobežojumu sistēmu veido nodokļu nosacījumi. Iemaksas privātajā pensiju fondā var iekļaut attaisnotajos izdevumos un atgūt daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, taču tikai līdz likumā noteiktai daļai no gada bruto ienākumiem un līdz noteiktai summai gadā, turklāt kopā ar dzīvības apdrošināšanas ar uzkrāšanu iemaksām. Daļai, kas šo robežu pārsniedz, atvieglojums nepienākas. Izmaksas brīdī uzkrājuma ienākuma daļai piemēro nodokli. Konkrētās likmes un limiti tiek grozīti, tāpēc aktuālie skaitļi jāskatās Valsts ieņēmumu dienesta materiālos vai likuma spēkā esošajā redakcijā.

Trešo līmeni bieži jauc ar citiem uzkrājumu veidiem. Pirmais līmenis ir valsts nefondētā pensiju shēma, kurā iemaksas tiek izmantotas šodienas pensiju izmaksai, otrais līmenis ir obligātā fondētā shēma, kurā daļa sociālo iemaksu tiek ieguldīta izvēlētā ieguldījumu plānā. Abos gadījumos cilvēks pats papildu iemaksas neveic. Tāpat 3. līmenis nav tas pats, kas dzīvības apdrošināšana ar uzkrāšanu: tur līgums ietver apdrošināšanas risku un citus izmaksas nosacījumus. Pensiju plānu 3. līmenī var mainīt, nepārtraucot uzkrājumu, un tā nav uzskatāma par izmaksu.

Praktiskā secība tiem, kas tikai sāk, ir šāda. Vispirms jāizvēlas pensiju fonds un tā piedāvātais plāns atbilstoši atlikušajam laikam līdz pensijai, tad jānoslēdz dalības līgums, jānorāda labuma guvējs nāves gadījumam un jāiestata regulāra iemaksa, nevis jāpaļaujas uz neregulāriem pārskaitījumiem. Ja iemaksas veic darba devējs, to nosaka darba koplīgums vai darba līgums, un šīs iemaksas dalībniekam pašam deklarācijā nav jānorāda. Nākamā gada pavasarī iemaksas, ko cilvēks veicis pats, jāiekļauj gada ienākumu deklarācijā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, pievienojot fonda izsniegto izziņu vai pārbaudot jau automātiski ielasītos datus.

Biežākās kļūdas ir trīs. Pirmā ir plāna maiņa panikā pēc tirgus krituma, tādējādi fiksējot zaudējumu; ilgtermiņa uzkrājuma svārstības ir normālas, un stratēģiju maina tad, kad mainās mērķis vai laika horizonts, nevis ziņu fons. Otrā ir aizmirsts vai neatjaunots labuma guvējs pēc ģimenes stāvokļa maiņas. Trešā ir deklarācijas neiesniegšana, tādējādi neatgūstot pārmaksāto nodokli. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums un nav ieguldījumu ieteikums: lielāku summu vai sarežģītas situācijas gadījumā ir vērts konsultēties ar licencētu ieguldījumu konsultantu, bet nodokļu jautājumos ar nodokļu konsultantu.