Dažādus kvalitatīvo mērījumu veidus var iedalīt dalībnieku novērojumos, tiešā novērošanā, nestrukturētās intervijās un gadījumu izpētē. Var izmantot daudzas dažādas mērījumu veikšanas metodes, taču parasti tās ietilpst šajās kategorijās. Piemēram, gadījumu izpēte bieži ir citu izmantoto metožu kombinācija. Kvalitatīvus mērījumus ir grūtāk veikt nekā kvantitatīvos, jo tie balstās uz lieliem, detalizētiem nefokusētu datu krātuvēm, nevis konkrētiem skaitliskiem datiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka kvalitatīvos mērījumus ir grūti kvantitatīvi noteikt, un tos parasti izmanto, lai formulētu hipotēzes vai radītu padziļinātu skatījumu uz konkrētu tēmu.
Dalībnieku novērošana ir kvalitatīvu mērījumu grupa, kas koncentrējas uz pētnieka aktīvu dalību konkrētajā pētāmajā kultūrā vai grupā. Šī ir ļoti laikietilpīga mērīšanas metode, jo parasti pētniekam būs vajadzīgs zināms laiks, lai iegūtu to cilvēku uzticību, kurus viņš vai viņa novēro. Vislabākais šāda veida mērījumos ir tas, ka dalībnieki bieži neapzinās, ka viņi tiek pētīti, un tāpēc viņiem ir lielāka iespēja uzvesties kā parasti. Galvenā problēma ar šāda veida kvalitatīvajiem mērījumiem ir tāda, ka tos veic aktīvs dalībnieks, kuram personīgās līdzdalības dēļ var būt grūtības būt objektīvam, vācot datus.
Tieša novērošana ir vēl viens no iespējamiem kvalitatīvajiem mērījumiem. Tas ir ļoti līdzīgs dalībnieka novērošanai, izņemot to, ka novērotājs ieņem novērotāja, nevis dalībnieka lomu. Tas var izraisīt situācijas, kad dalībnieki maina savu uzvedību, jo viņi tiek novēroti. Tomēr šī metode ļauj novērotājam vieglāk saglabāt neitrālu savos novērojumos. Lai vēl vairāk atdalītu pētnieku no dalībniekiem, var izmantot tādas tehnoloģijas kā videokameras un vienvirziena spoguļi.
Citos iespējamos kvalitatīvajos mērījumos tiek izmantotas tādas metodes kā gadījumu izpēte un nestrukturētas intervijas. Nestrukturētas intervijas ir noderīgākas, lai vispārīgi izpētītu tēmu, nevis formulētu labus datus, jo tās pēc būtības ir subjektīvas. Intervijas var beigties ar dažiem jautājuma aspektiem detalizētāk nekā citiem, un tās ir atvērtas gan dalībnieku, gan intervētāja aizspriedumiem. Gadījumu izpētē pamatā tiek izmantota citu kvalitatīvu mērījumu kombinācija, lai veidotu kopējo priekšstatu.
Ar kvalitatīviem mērījumiem savākto datu analīze bieži vien ir problemātiska. Parasti pētnieki veidos vispārinājumus, pamatojoties uz konkrētām novērotajām lietām. Dati gandrīz vienmēr tiks ierakstīti kā kāda apraksta atšifrējums, kas pēc tam tiek detalizēti apskatīts, lai izdarītu secinājumus. Parasti kvalitatīvos mērījumus izmanto tikai, lai izpētītu priekšmetu un izvēlētos kvantitatīvā pētījuma tēmu.