Ja rodas šaubas par to, kā virsrakstam vajadzētu būt pieturzīmēm, vairums profesionālo rakstnieku un redaktoru vēršas pie stila rokasgrāmatas. Žurnālistikas pasaulē redaktori parasti izmanto Associated Press Stylebook, Chicago Manual of Style vai Modern Language Association (MLA) stila rokasgrāmatu un zinātniskās publicēšanas rokasgrāmatu. Tomēr nav absolūta standarta virsrakstu pieturzīmēm. Stili var atšķirties atkarībā no nozares — piemēram, Rietumu medicīnas teksti atbilst Amerikas Medicīnas asociācijas stila rokasgrāmatai — un lielākajai daļai izdevēju ir savs iekšējais stila ceļvedis, kas rakstniekiem jāievēro. Ūdeņi var vēl vairāk saduļķot, ja vienai valstij rakstīts stila ceļvedis var būt pretrunā ar citu valstu gramatikas noteikumiem.
Lielākajai daļai zinātnisko un akadēmisko darbu priekšroka tiek dota MLA stilam. Lai apzīmētu nosaukumus saskaņā ar MLA vadlīnijām, standarta noteikums ir tāds, ka “lielas lietas” ir slīprakstā un “mazās lietas” tiek liktas pēdiņās. Lielas lietas ir darbi, kas ir atsevišķi, piemēram, grāmata vai mūzikas skaņdarbu albums. Mazas lietas ir daļa no lielāka darba, piemēram, dziesmu nosaukumi vai atsevišķas vietnes lapas. Šo “lielo un mazo” noteikumu var piemērot, risinot lielāko daļu virsrakstu pieturzīmju mīklu.
Piemērs tam varētu būt dziesma “Ar nelielu palīdzību no maniem draugiem” no Beatles albuma Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band. Izmantojot noteikumu “liels un mazs”, pareizais veids, kā to apzīmēt, ir likt dziesmas nosaukumu pēdiņās un albuma nosaukumu slīprakstā. Dzejoļu apkopotā izdevuma nosaukums jāraksta slīprakstā; atsevišķi dzejoļi sējumā tiktu rādīti pēdiņās. Izņēmums no šī noteikuma ir episks dzejolis, piemēram, Homēra Odiseja, jo tas ir pietiekami garš, lai to izdotu kā grāmatu. Reliģiskie teksti, piemēram, Bībele, Korāns un Tora, parasti tiek rakstīti ar lielajiem burtiem, taču tie netiek apzīmēti ar slīprakstu vai citātiem.
Atsevišķi mākslas darbi gandrīz vienmēr ir slīprakstā. Piemēri tam varētu būt Leonardo da Vinči “Pēdējais vakarēdiens” vai Mikelandželo Dāvids. Savukārt fotogrāfijas tiek uzskatītas par mazākām par mākslas darbu, un tāpēc tās tiek ievietotas pēdiņās. Grāmata, kas ir fotogrāfiju kolekcija, būtu slīprakstā, savukārt atsevišķu fotogrāfiju nosaukumi nebūtu. Tas pats attiecas uz atsevišķām novelēm lielākā apjomā. Piemēram: “The Gifts of the Magi” no The Complete Works of O. Henry.
Slīpraksts jāizmanto, lai apzīmētu grāmatu, lugu, filmu, skulptūru, statuju, gleznu un citu mākslas darbu nosaukumus. Žurnālu, laikrakstu un vietņu nosaukumi arī būtu jānorāda slīprakstā, bet tajos publicēto rakstu nosaukumi ir jāraksta pēdiņās. Lai TV seriālu vai seriālu nosaukumos būtu pareizi pieturzīmes, seriāla nosaukums būtu slīprakstā un katras atsevišķas sērijas nosaukums jāiedrukā pēdiņās. Skets vai komerciāls nosaukums tiks rādīts pēdiņās, nevis slīprakstā. Lidmašīnu, vilcienu, kosmosa kuģu un kuģu īpašvārdi vienmēr ir slīprakstā, piemēram, RMS Titanic.