Suga attīstīsies atkarībā no vides, kurā tā pastāv, un plēsēji, klimata pārmaiņas un citi vides faktori var radīt iemeslus sugai pielāgoties. Šie pielāgojumi ir daļa no sugas evolūcijas, ļaujot tai mainīties tādā veidā, kas palielinās tās izdzīvošanas iespējas. Ir trīs evolūcijas veidi: diverģenta, konverģenta un paralēla.
Atšķirīgā evolūcija ir visizplatītākā, un tā ietver vienu sugu, kas galu galā sadalās divās atsevišķās. Piemēram, gājputnu bars, kas dodas uz siltāku klimatu, sadalās vētrā. Viena puse no ganāmpulka dodas uz sākotnējo galamērķi, bet otra puse nolaižas uz jaunas salas un nolemj palikt. Laika gaitā otrās grupas pārstāvjiem veidojas īpašības, kas ļauj labāk izdzīvot salā un kļūt par atšķirīgu sugu nekā viņu senči, kas sākotnēji tika atdalīti no lielākā ganāmpulka. Kādreiz viena suga tagad ir sadalīta divās daļās.
Otrs evolūcijas veids — un parasti visgrūtāk saprotamais — ir konverģenta evolūcija. Šis tips izskaidro, kā divas vai vairākas sugas var attīstīt līdzīgas pazīmes atsevišķos vides veidos. Dzīvnieki, kuriem attīstās spārni, ir viens no konverģences evolūcijas piemēriem, jo visiem spārnotajiem dzīvniekiem nebija viena kopīga senča. Sakarā ar to individuālo vidi, šiem dzīvniekiem paaudžu evolūcijas gaitā paši attīstīja spārnus. Spārni tika izstrādāti, pamatojoties uz lidošanas fiziku, nevis uz iepriekš ieprogrammētu iekšējo projektu, kas tika nodots no līdzīga senča.
Konverģējošā un paralēlā evolūcija ir ļoti līdzīgas un viegli sajaucamas. Ja divas atsevišķas sugas vienā vidē attīsta vienādus pielāgojumus izdzīvošanai, to sauc par paralēlo evolūciju. Tas sākas ar divām līdzīgām sugām, kas pastāv līdzīgā vidē, un laika gaitā tās attīstīsies ļoti līdzīgi. Viens no paralēlās evolūcijas piemēriem ir Ziemeļamerikas kaktuss un Āfrikas eiforbija. Šie divi augi pieder dažādām ģimenēm, taču tiem ir viena un tā pati vide. Tāpēc viņi ir izstrādājuši tādus pašus pielāgojumus izdzīvošanai: spēju uzglabāt ūdeni savos biezajos kātos un asās spalviņas, lai atvairītu plēsējus. Abi augi var izdzīvot karstā, sausā klimatā.
Evolūcija ir process, un sugas pielāgojas un attīstās, lai labāk izdzīvotu savā vidē. Līdzīga vide var izraisīt līdzīgus pielāgojumus dažādām sugām, un dažādas vides var izraisīt dažādus pielāgojumus līdzīgām sugām. Vides faktoru ietekmes uz sugas evolūciju izpēte ir labākais veids, kā izdarīt izglītotus minējumus gan par sugas vēsturi, gan nākotni. Apsverot visus trīs evolūcijas veidus, ir iespējams iegūt ļoti precīzu priekšstatu par to, kā augu vai dzīvnieku suga ir attīstījusies tās pašreizējā formā.