Vistas krūtiņu tvaicēšana ir vienkārša un ātra metode šīs zema tauku satura gaļas pagatavošanai. Viens trūkums ir tas, ka vista būtībā ir bezgaršīga. Lai tas būtu garšīgs, tam jābūt garšvielām, marinētam vai pārlej ar mērci. Ja vien receptē nav nepieciešama mīksta gaļa, vislabāk ir piegaršot vistu, lai iegūtu garšīgu rezultātu.
Dažkārt vēlama praktiski bezgaršīga gaļas bāze. Pavāriem, kuri vēlas izrādīt speciālu mērci, tvaicētas vistas krūtiņas ir ideāls veids, kā pagatavot gaļu, nepievienojot sviesta vai eļļas garšas, kas varētu traucēt mērces garšu. Tvaicēšanu parasti veic katlā, taču ir iespējams arī ietīt vistu pergamentā un folijā un cept, ļaujot ūdenim no vistas tvaicēt vistu.
Viens no trūkumiem, tvaicējot vistas krūtiņas, ir tas, ka tās var viegli izžūt, kā rezultātā gaļa ir pārāk cieta. Lai to novērstu, vistu vislabāk tvaicēt uz kaula ar neskartu ādu. Neliels daudzums eļļas un tauku no ādas iesūksies gaļā, bet, kamēr āda tiek noņemta pirms ēšanas, vistas gaļai joprojām ir maz tauku. Vistas krūtiņu tvaicēšana uz kaula arī aizņem nedaudz vairāk laika nekā vistas krūtiņu tvaicēšana bez kauliem un ādas, taču rezultāts ir daudz labāks garšas un tekstūras ziņā.
Lai palielinātu vistas garšu un maigumu, vislabāk ir sālīt vai marinēt vistu pirms tvaicēšanas ilgu laiku. Ar dažām sālījuma un marinādes receptēm tas aizņem pat stundu, bet citi iesaka ļaut vistas gaļai izmirkt nakti. Jo ilgāks mērcēšanas laiks, jo intensīvāka būs garša.
Sālīšanas receptes ir atkarīgas no sāls un ūdens, lai gan var pievienot arī citas garšvielas. Marinādes atšķiras atkarībā no receptes, taču lielākā daļa satur taukus, skābi un garšvielas. Piemēram, etiķis, vīns vai citronu sula var darboties kā skābe, bet eļļa vai sviests kā tauki. Ir marinādes praktiski jebkurai vēlamajai garšai, un receptes var atrast pavārgrāmatās un tiešsaistē.
Garšaugus un garšvielas var pievienot arī tvaicējamam ūdenim, lai vistai piešķirtu garšu. Īpaši labi darbojas svaigi garšaugi, kā arī spēcīgi dārzeņi, piemēram, sīpoli, burkāni un selerijas. Labas izvēles ir arī sakņu un sīpolu garšvielas, piemēram, ingvers un ķiploki.
Vistas krūtiņas var tvaicēt specializētā ierīcē, kas pazīstama kā tvaicētājs, taču tas nav nepieciešams. Vistas tvaicēšanai var izmantot arī vienkāršu tvaicēšanas plauktu, kas atrodas katla apakšā, vai perforētu katla ieliktni. Katlā pievieno nelielu daudzumu ūdens un vistu liek uz paceltā režģa vai ieliktņa. Vistas gaļa nepieskaras ūdenim, taču svarīgi ir izmantot pietiekami daudz ūdens, lai katls nevārītos sauss.
Vistas gabaliņi jāsakārto tā, lai starp tiem būtu atstarpe. Jāļauj gaisam brīvi cirkulēt, pretējā gadījumā vista negatavosies vienmērīgi. Vākam jābūt cieši noslēgtam, lai gatavošanas procesā nezustu lieks tvaiks vai siltums, un pavāriem vajadzētu pretoties vēlmei bieži pārbaudīt vistu. Gaļas termometrs nodrošina visprecīzāko gatavības mērījumu, un ieteicamā iekšējā temperatūra ir 160 grādi F (71 grādi C).