Kādi ir laulības šķiršanas soļi Latvijā?

Pirmais solis ir sagatavošanās, un tas notiek pirms jebkāda iesnieguma. Jāsavāc dokumenti: laulības apliecība vai izziņa no civilstāvokļa aktu reģistra, bērnu dzimšanas apliecības, laulības līgums, ja tāds noslēgts, un pārskats par kopīgo mantu un saistībām. Īpaši svarīgi ir apzināt kopīgos kredītus, jo laulības šķiršana pati par sevi nemaina attiecības ar banku: ja abi laulātie ir aizņēmēji vai galvotāji, atbildība saglabājas, kamēr ar kredītiestādi netiek panākta atsevišķa vienošanās. Tikpat praktiski ir savlaicīgi sakārtot jautājumu par bērnu dzīvesvietu, saskarsmes kārtību ar otru vecāku un uzturlīdzekļiem, jo tieši šie jautājumi visbiežāk izšķir, kurš ceļš būs pieejams.

Ja laulātie ir vienisprātis, ātrākais ceļš ir zvērināts notārs. Iesniegumu var iesniegt abi laulātie, un notārs pārliecinās, ka pastāv vienošanās par visiem būtiskajiem jautājumiem, tas ir, par bērnu aizgādību, saskarsmi, uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali. Ja vienošanās nav vai otrs laulātais nesniedz atbildi, notārs procesu pabeigt nevar un lieta jārisina tiesā. Pēc laulības šķiršanas notārs izsniedz laulības šķiršanas apliecību, un ziņas tiek ievadītas civilstāvokļa aktu reģistrā. Pārrobežu situācijās, kad laulātie dzīvo dažādās valstīs vai viens no tiem ir ārvalstnieks, papildus jāvērtē Eiropas Savienības regulu noteikumi par jurisdikciju un piemērojamo likumu.

Tiesas ceļš sākas ar prasības pieteikumu, kuram pievieno pierādījumus un maksājuma dokumentu par valsts nodevu. Tiesa vērtē, vai laulība ir izirusi, un vienlaikus var izskatīt prasījumus par uzturlīdzekļiem, bērna dzīvesvietas noteikšanu, saskarsmes kārtību un mantas dalīšanu. Lietās, kas skar bērnus, viedokli sniedz bāriņtiesa, un tiesa ņem vērā bērna intereses, nevis vecāku savstarpējos aizvainojumus. Spriedums stājas spēkā pēc pārsūdzības termiņa izbeigšanās, un tikai pēc tam var kārtot pārējās formalitātes: uzvārda maiņu, izmaiņas zemesgrāmatā, ja mantas dalīšanas rezultātā mainās īpašnieks, un datu atjaunošanu iestādēs.

Pēc sprieduma vai notāra apliecības ir vērts izstrādāt pēcdarbu sarakstu, jo tieši tas parasti paliek nepadarīts. Jāpaziņo darba devējam un Valsts ieņēmumu dienestam par izmaiņām, ja mainās apgādībā esošās personas. Jāpārskata bankas konti, maksājuma kartes un regulārie maksājumi, kā arī apdrošināšanas polises un to labuma guvēji. Jāsakārto kopīgie līgumi ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, jo rēķini turpina nākt uz iepriekšējo vārdu. Ja mainās uzvārds, jāmaina pase un personas apliecība Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kā arī vadītāja apliecība. Ja bērnam mainās dzīvesvieta, tā jādeklarē. Šie soļi izskatās sīki, bet tieši to nokārtošana nosaka, vai pēc gada nebūs jāatgriežas pie jautājuma no jauna.

Divas lietas ir vērts atcerēties īpaši. Pirmkārt, mediācija bieži ir lētāka un ātrāka par tiesvedību, un Latvijā ģimenes strīdos darbojas valsts atbalstīta mediācijas programma, kas noteiktos gadījumos sedz sertificēta mediatora sesiju izmaksas. Otrkārt, ja bērnam noteiktie uzturlīdzekļi netiek maksāti, iespējams vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, kas likumā noteiktajā minimālajā apmērā izmaksā uzturlīdzekļus un pēc tam tos piedzen no parādnieka. Šis izklāsts ir vispārīgs procesa apraksts, nevis padoms konkrētā situācijā, un, ja pastāv strīds par bērniem, uzņēmumu, nekustamo īpašumu vai ārvalstu elementu, ieteicams piesaistīt zvērinātu advokātu.