Kādi ir valsts sociālās apdrošināšanas veidi?

Iemaksas veic no darba ienākuma, un tās sadalās divās daļās: vienu maksā darba devējs, otru ietur no darbinieka algas. Kopējā likme ir noteikta likumā, un Ministru kabinets nosaka tās sadalījumu pa apdrošināšanas veidiem. Tieši šis sadalījums nozīmē, ka no katra samaksātā euro noteikts procents nonāk pensiju budžetā, cits nodarbinātības budžetā un tā tālāk. Aktuālās likmes un sadalījumu publicē Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Ne visi ir apdrošināti pret visiem riskiem. Piemēram, persona, kas sasniegusi pensijas vecumu un turpina strādāt, nav apdrošināta bezdarba gadījumam, tāpēc tai piemēro mazāku likmi. Pašnodarbinātajiem iemaksu objekts un apdrošināšanas veidi atšķiras no darba ņēmēju režīma, un tiem ir noteikta minimālā iemaksu kārtība. Autoratlīdzību saņēmējiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un sezonas laukstrādniekiem pastāv īpaši režīmi, kuri laika gaitā ir vairākkārt mainīti, tāpēc aktuālā kārtība jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta materiālos.

Iemaksu jēga ir saikne ar nākotnes pabalstiem. No pensiju apdrošināšanas daļas veidojas vecuma pensija, turklāt daļu iemaksu novirza valsts fondēto pensiju shēmai, proti, pensiju otrajam līmenim. Apdrošināšana slimības gadījumam dod tiesības uz slimības pabalstu, vecāku apdrošināšana uz vecāku pabalstu, bet apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā uz atlīdzību, ja iestājies darbā gūts veselības kaitējums. Bez iemaksām vai ar pārtraukumiem stāžā pabalsti ir mazāki vai nav pieejami vispār.

Praktiski noderīgākais solis ir reizi gadā pārbaudīt savus datus. Portālā latvija.gov.lv Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumos redzams uzkrātais stāžs, iemaksu vēsture pa darba devējiem un pensiju pirmā un otrā līmeņa uzkrājums. Tur pašam var arī mainīt pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānu, un plāna maiņai nav jāmaksā. Ja pārtraukums stāžā ir bijis, piemēram, strādājot ārvalstīs vai bez līguma, tas ietekmē nākotnes pabalstus, un atsevišķām personu grupām likums paredz iespēju apdrošināties brīvprātīgi; nosacījumus skaidro aģentūra.

Terminoloģiski bieži rodas neskaidrības. Sarunvalodā iemaksas dēvē par „sociālo nodokli”, lai gan likumā tās ir obligātās iemaksas, nevis nodoklis klasiskā izpratnē, jo tām ir tieša saikne ar konkrētās personas tiesībām uz pabalstiem. Sociālo apdrošināšanu nedrīkst jaukt arī ar sociālo palīdzību: pirmā balstās uz iemaksām, otrā uz trūcīgas mājsaimniecības statusu un ienākumu izvērtējumu pašvaldībā. Atsevišķs jautājums ir veselības apdrošināšanas iemaksu daļa, kas saistīta ar valsts apmaksātu veselības aprūpi, bet neaizstāj privātās veselības apdrošināšanas polisi.