Kādi ir visizplatītākie muskuļu sāpju un vājuma cēloņi?

Iespējams, ka visizplatītākais muskuļu sāpju un vājuma cēlonis ir nogurums pārmērīgas slodzes dēļ, taču nopietnāki apstākļi, piemēram, traumas un muskuļu sastiepumi un plīsumi, var izraisīt arī muskuļu sāpes un vājumu. Vairumā gadījumu muskuļu sāpes un vājumu var ārstēt ar lielu atpūtu, apledojumu, saspiešanu un pacelšanos (ko parasti sauc par RICE ārstēšanu), lai gan smagākos gadījumos ārstēšanai var būt nepieciešami medikamenti, piemēram, pretsāpju vai pretiekaisuma tabletes. skartajā zonā. Smagākajos gadījumos var būt nepieciešama operācija, lai atjaunotu bojāto muskuļu. Tas parasti ir nepieciešams tikai muskuļu plīsuma gadījumā.

Kad muskuļi kļūst noguruši, tie mēdz sasprindzināt. Šāda pievilkšana var izraisīt diskomfortu skartajos muskuļos. Muskuļu sāpes un vājums var rasties no pārmērīgas fiziskas slodzes, piemēram, sporta vai ikdienas darba rutīnas. Arī saspringtie muskuļi biežāk tiek ievainoti; muskuļu sastiepumi rodas, kad sīkās šķiedras, kas veido muskuļus, saplīst, izraisot sāpes skartajā muskulī. Kad rodas šāds ievainojums, atpūta ir svarīga, lai muskuļi varētu dziedēt paši. Muskuļu nogurumu vai sāpes var izraisīt pienskābes uzkrāšanās muskuļos, tāpēc daudz šķidruma dzeršana var palīdzēt mazināt muskuļu sāpes un vājumu.

Muskuļi var pilnībā plīst arī traumas vai pārmērīgas noslodzes dēļ. Muskuļu plīsums rodas, kad muskuļu šķiedras pilnībā atraujas no cīpslām vai muskuļu audiem. Muskuļi bieži saspiežas, un traumu pavadīs pietūkums un stipras sāpes. Muskuļu plīsums var būt ļoti sāpīgs, un daudzos gadījumos muskuļi būs ķirurģiski jālabo. Šādas traumas atveseļošanās laiks būs ievērojami ilgāks nekā muskuļu sasprindzinājums, un pilnīgai atveseļošanai būs nepieciešama pakāpeniska fiziskās terapijas rutīna, kas atjauno mobilitāti un palielina spēku.

Sportisti var izvēlēties cīnīties ar muskuļu sāpēm un vājumu, mēģinot palielināt pienskābes slieksni. Slodzes laikā ķermenis izmanto glikogēnu kā enerģiju, un pienskābe ir izlietotā glikogēna blakusprodukts. Kad pienskābe uzkrājas muskuļos, muskuļi var kļūt sāpīgi, vāji, saspringti vai citādi neērti. Šāds diskomforts parasti rodas pēc intensīvas fiziskas slodzes, taču pienskābes uzkrāšanās dēļ var ciest sniegums slodzes laikā. Profesionāli treneri var palīdzēt sportistam izstrādāt stratēģisku plānu, lai palielinātu pienskābes slieksni, tādējādi ļaujot sportistam labāk darboties ilgāku laiku un izvairīties no muskuļu sāpēm un vājuma, kas saistīts ar pienskābes uzkrāšanos.