Kādi nodokļi tiek ieturēti no algas Latvijā?

Aprēķina kārtība ir šāda: no bruto algas vispirms atskaita darba ņēmēja sociālās iemaksas, tad piemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, un no atlikušās summas aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pāri paliek neto alga jeb summa uz rokas. Visu ieturēšanu un pārskaitīšanu veic darba devējs, kurš katru mēnesi iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam darba devēja ziņojumu par katru darbinieku.

Atvieglojumus piemēro tikai tad, ja darbiniekam ir algas nodokļa grāmatiņa un tā ir iesniegta konkrētajam darba devējam. Grāmatiņa mūsdienās ir elektroniska un pieejama VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un darbinieks pats norāda, kurā darbavietā to izmanto. Tieši tāpēc no vienāda bruto atalgojuma diviem cilvēkiem neto alga var atšķirties: atšķiras apgādājamo skaits, papildu atvieglojumi par invaliditāti vai politiski represētās personas statusu un tas, vai grāmatiņa vispār ir iesniegta.

Ja cilvēks strādā vairākās vietās, grāmatiņu var iesniegt tikai vienā no tām, un tā parasti ir tā darbavieta, kurā alga ir lielāka. Pārējās darbavietās nodokli ietur bez neapliekamā minimuma, tāpēc neto summa tur izskatās mazāka. Tas nav pārmaksas gadījums pēc būtības, jo gada beigās viss tiek pārrēķināts ienākumu deklarācijā, bet naudas plūsmu gada laikā tas ietekmē. Biežākā kļūda ir aizmirst grāmatiņu vispār kaut kur iesniegt pēc darba maiņas.

Sociālās iemaksas nav vienkārši nodoklis, bet gan apdrošināšanas maksājums: no tā veidojas tiesības uz slimības, maternitātes un bezdarbnieka pabalstu un uz vecuma pensiju, un daļa no tā nonāk valsts fondēto pensiju shēmā. Iemaksu likme atšķiras atkarībā no personas statusa, piemēram, vecuma pensijas saņēmējam vai citā valstī apdrošinātai personai tā nav tāda pati kā parastam darba ņēmējam. Uzkrāto iemaksu vēsturi var pārbaudīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un valsts pakalpojumu portālā, un to ir vērts izdarīt reizi gadā.

Likmes, neapliekamā minimuma apmērs un ienākumu sliekšņi tiek grozīti diezgan bieži, tāpēc konkrēti skaitļi vienmēr jāskatās aktuālajā avotā: Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajos materiālos un spēkā esošajā likuma redakcijā. Jāņem vērā arī, ka algas nodokļi nav vienīgais darbaspēka nodokļu veids: mikrouzņēmumu nodoklis, saimnieciskās darbības veicēja un autoratlīdzības režīmi darbojas pēc citiem noteikumiem, un uzņēmumu ienākuma nodoklis ar algu nav saistīts vispār.

Darbiniekam ir vērts reizi gadā pārbaudīt trīs lietas. Pirmkārt, vai darba devējs tiešām ir iesniedzis ziņojumus un vai sociālās iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, jo no tā atkarīgi pabalsti. Otrkārt, vai algas aprēķina lapā norādītais bruto atbilst darba līgumam un vai piemaksas ir uzrādītas. Treškārt, vai gada deklarācijā ir iekļauti visi attaisnotie izdevumi. Ja atklājas, ka daļa algas izmaksāta neoficiāli, cieš pats darbinieks, un par to var ziņot Valsts ieņēmumu dienestam vai Valsts darba inspekcijai.