Tunguskas notikums ir lielākais ietekmes notikums reģistrētajā vēsturē. Tas notika 1908. gadā netālu no Tunguskas upes, Krievijas tuvajos austrumos, izolētā teritorijā. Tiek uzskatīts, ka to izraisīja liela meteoroīda vai komēta 197 līdz 623 pēdu (60 līdz 190 metru) diametrā eksplodējot aptuveni 3 līdz 6 jūdzes (5 līdz 10 kilometrus) virs zemes. Tunguskas notikums saplacināja vairāk nekā 30 jūdzes (50 km) platu mežu, izcērtot vairāk nekā 80 miljonus koku. Sprādziena epicentrā koki palika stāvam, taču tiem tika noņemta miza un ekstremitātes.
Tā kā Tunguskas sprādziens ir noslēpumains — meteoroīds nekad netika atrasts — par to ir izvirzītas dažādas pseidozinātniskas teorijas par tā izcelsmi, tostarp citplanētiešu kosmosa kuģa avārija vai Nikola Teslas veikts eksperiments. Zinātnieku aprindās ir vienisprātis, ka sprādzienu, iespējams, izraisīja meteora uzliesmojums. Dažādi aprēķini, kas saistīti ar rašanās laiku un ķermeņa pieejas leņķi, liecina, ka ķermenis nācis no asteroīda jostas virziena.
Gadu desmitiem zinātnieki ir diskutējuši par to, vai ķermenis ir komēta – ķermenis, kas galvenokārt izgatavots no ledus un putekļiem – vai asteroīds, kas pēc sastāva būtu metālisks un akmeņains. Raksti, kas publicēti aptuveni pēdējā desmitgadē, palīdz atbalstīt asteroīda hipotēzi; ja ķermenis būtu komēta, tas, visticamāk, būtu sadalījies tālāk atmosfērā, nevis sasniedzis dažas jūdzes virs zemes. Sprādzienu, iespējams, izraisīja milzīgais karstums, ko radīja atmosfēras iekļūšana. Komētas hipotēzes atbalstītāji liek domāt, ka Tunguskas triecienelements bija komēta ar akmeņainu kodolu. Līdz pat šai dienai lielākā daļa Krievijas zinātnieku uzskata, ka Tunguskas triecienelements bija komēta, savukārt amerikāņu zinātnieki uzskata, ka tas bija asteroīds.
Tunguskas sprādziens ir bijis svarīgs, lai radītu izpratni par iespēju, ka Zemes virsmu var ietekmēt lieli asteroīdi. Ja sprādziens Tunguskā būtu noticis virs apdzīvotas vietas, tas varētu būt prasījis miljoniem cilvēku. Ginesa rekordu grāmatā teikts, ka, ja sadursme būtu notikusi tikai 4 stundas un 47 minūtes vēlāk, tā būtu pilnībā iznīcinājusi Sanktpēterburgas pilsētu.