Nātrija hlorīds un sērskābe ir divi savienojumi, kurus bieži izmanto laboratorijās un ražošanas organizācijās dažādiem mērķiem. Šos divus var izmantot arī reakcijām savā starpā, lai iegūtu divus citus produktus, sālsskābi un nātrija hidrogēnsulfātu, kas arī var būt noderīgi. Maza apjoma ražošanai šī reakcija ir viens no vēlamajiem sālsskābes radīšanas līdzekļiem.
Parasti nātrija hlorīdu (NaCl) un sērskābi (H2SO4) apvieno ar sāli cietā veidā un skābi atšķaida ūdenī. Parasti nātrija hlorīda un sērskābes reakcija notiek labi vēdināmā vietā ar siltuma avotu, lai paātrinātu reakciju. Lai gan sālsskābes (HCl) un nātrija hidrogēnsulfāta (NaHSO4) ražošana noteiktos apstākļos var notikt istabas temperatūrā, karsēšana ļauj šai reakcijai noritēt daudz ātrāk un rūpīgāk. Turklāt, lai gan koncentrēta sērskābe var arī pareizi reaģēt, parasti ar to ir daudz bīstamāk strādāt, un ūdens un skābes šķīdums joprojām var radīt pietiekami daudz HCl vairumam ierobežotas izmantošanas laboratorijas nolūkos.
Viena izplatīta laboratorijas ierīce, ko izmanto nātrija hlorīda un sērskābes sajaukšanai, ir pazīstama kā HCl ģenerators. Šī ierīce nodrošina augstu temperatūru, kas nepieciešama, lai reakcija noritētu ātri, kā arī ventilāciju un stikla traukus, lai uztvertu HCl, kad tas veidojas, jo tas tiek izveidots gāzveida formā. NaHSO4 ražo kā izkausētu šķidrumu, ko var uztvert stikla traukā, kurā notiek reakcija, un atdzesēt cietā vielā vēlākai lietošanai. Apvienojot divus reaģentus, nātrija hlorīdu un sērskābi, reakciju var uzrakstīt kā NaCl + H2SO4 —> HCl + NaHSO4.
Šajā reakcijā viens protons no skābes iziet, veidojot pagaidu reaģentu H3O+. Pēc tam protons pievienojas hlora jonam, kas viegli disociējas no nātrija jona šķīdumā abu šo jonu augstās polaritātes jeb elektriskās lādiņa dēļ. Siltums, kas tiek pievienots šīs nātrija hlorīda un sērskābes reakcijas laikā, ļauj reakcijai noritēt līdz beigām.
Gan sērskābe, gan sālsskābe ir ārkārtīgi kodīgas vielas, kas spēj ātri reaģēt ar ūdeni. Ja vien šīs reakcijas produkti nav ietverti, gāzveida sālsskābe var nonākt saskarē ar personu, kas to veic, izraisot savainojumus vai nāvi. Līdz ar to šo reakciju parasti veic tikai personas, kurām ir spēcīga pieredze ķīmijā, laboratorijas apstākļos un ar drošības aprīkojumu.