Refleksā simpātiskā distrofija (RSD) ir sarežģīts sāpju sindroms, kurā simpātiskā nervu sistēma pārmērīgi darbojas vai aizdegas, izraisot personai jebkādu sāpīgu simptomu skaitu. Stāvoklis parasti ietekmē ādu, nervu sistēmu, asinsvadus un kaulus. 1993. gadā Starptautiskā sāpju izpētes asociācija (IASP) nomainīja RSD nosaukumu uz Complex Regional Pain Syndrome (CRPS). Tāpēc kādu laiku RSD un CRPS bija viens otra sinonīmi, un termini tika lietoti kā sinonīmi.
1994. gadā IASP pārklasificēja CRPS, iekļaujot tajā divas dažādas variācijas, kas apzīmētas kā I tipa CRPS un II tipa CRPS. Šī jaunā klasifikācija radīja tehnisku atšķirību starp RSD un CRPS II tipu. CRPS I tips joprojām attiecas uz stāvokli, kas citādi pazīstams kā RSD. No otras puses, CRPS II tips tiek lietots, lai apzīmētu stāvokli, kas agrāk tika saukts par kausalģiju, tas ir, hronisku sāpju sindromu, kas tieši izriet no noteikta nervu traumas.
RSD un I tipa CRPS parasti izraisa viegla vai smaga trauma, piemēram, sastiepums, kaula lūzums vai kontūzija. Stāvokli var izsekot arī citiem cēloņiem, piemēram, operācijai vai smagai infekcijai. Kausalģija, ko tagad biežāk dēvē par II tipa CRPS, atšķiras no RSD ar to, ka to parasti izraisa cilvēka ekstremitāšu nerva ievainojums, piemēram, saspiešanas vai naža brūce.
Lai gan RSD un CRPS II tips atšķiras pēc to cēloņiem, tie ir identiski dažādu simptomu ziņā, ko tie var izraisīt. RSD un CRPS I un II tipam ir raksturīgas sāpes, kas sniedzas ārpus izraisītā ievainojuma vietas. Piemēram, cilvēks var būt guvis savainojumu rokā, bet viņam ir simptomi kaklā vai kājās. Simptomi var būt no salīdzinoši viegliem līdz pilnīgi novājinošiem. Tie var ietvert dedzinošas sāpes, pietūkumu, stīvumu un ārkārtēju jutību pret pieskārienu. Progresējoša RSD un CRPS I un II tipa simptomi var ietvert arī smagu muskuļu atrofiju un kaulu blīvuma samazināšanos.
Atšķiras arī RSD un CRPS II tipa diagnostikas metodes. II tipa CRPS parasti tiek diagnosticēts, izsekojot to līdz sākotnējam nervu bojājumam. Atšķirībā no II tipa CRPS, precīzu RSD vai CRPS I tipa cēloni dažkārt var būt grūti noteikt. Lai diagnosticētu I tipa RSD vai CRPS, ir izmantoti dažāda veida pētījumi, piemēram, rentgenstari, kaulu skenēšana un ādas testi. Locītavu šķidruma analīze un noteikti termogrāfiskie pētījumi ir izmantoti arī kā diagnostikas instrumenti katram no šiem stāvokļiem.