Kādus nodokļus Latvijā maksā kapitālsabiedrība?

Kopš uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas Latvijā darbojas sadalītās peļņas modelis. Nodokļa objekts nav gada peļņa kā tāda, bet gan peļņas sadale un tai pielīdzinātie izdevumi. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš peļņu atstāj biznesā, nodokli nemaksā, bet nodoklis rodas, izmaksājot dividendes vai veicot tā sauktos nosacīti sadalītās peļņas maksājumus. Pie tiem pieder ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi virs likumā noteiktā ierobežojuma, nedrošie debitoru parādi, aizdevumi saistītajām personām noteiktos gadījumos, transfertcenu korekcijas un daži citi darījumi. Deklarācija ir iesniedzama par to periodu, kurā bāze radusies, nevis tikai reizi gadā.

Otra lielā nodokļu grupa ir darbaspēka nodokļi. Darba devējs no darbinieka algas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, kā arī papildus bruto algai maksā darba devēja iemaksu daļu. Ja alga ir mazāka par noteikto slieksni, var rasties pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas. Atsevišķi noteikumi attiecas uz valdes locekļa atlīdzību, jo pat bez darba līguma noteiktos apstākļos var tikt piemērotas iemaksas no likumā noteiktas summas. Šie nodokļi ir jāmaksā neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā ar peļņu.

Trešā grupa ir netiešie un īpašie nodokļi. Pievienotās vērtības nodokļa maksātāja statuss ir jāreģistrē, ja apgrozījums pārsniedz likumā noteikto slieksni, bet to var iegūt arī brīvprātīgi, kas ir izdevīgi uzņēmumiem ar lieliem sākotnējiem ieguldījumiem, jo ļauj atskaitīt priekšnodokli. Ir pamatlikme un samazinātās likmes atsevišķām precēm un pakalpojumiem, kā arī īpašas kārtības, piemēram, apgrieztā maksāšanas kārtība būvniecībā un noteiktu preču piegādēs. Papildus var nākties maksāt nekustamā īpašuma nodokli pašvaldībai, dabas resursu nodokli, akcīzes nodokli, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un citus maksājumus atkarībā no nozares.

Praktiskā secība jaunam uzņēmumam ir šāda. Vispirms sabiedrību reģistrē Uzņēmumu reģistrā, pēc tam paraksta pieslēgumu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, jo visa saziņa ar dienestu notiek tur. Tad reģistrē darbiniekus, tostarp valdes locekli, ja viņš saņem atlīdzību, un uzsāk grāmatvedības kārtošanu atbilstoši grāmatvedības jomas normatīvajiem aktiem. Deklarāciju iesniegšanas termiņi ir redzami dienesta nodokļu kalendārā, un tiem ir vērts pieslēgt atgādinājumus, jo par kavējumu aprēķina nokavējuma naudu automātiski. Ja rodas īslaicīgas maksātspējas grūtības, dienestam var lūgt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, taču to dara iepriekš, nevis pēc parāda uzkrāšanās.

Būtiskākā atšķirība no ASV C korporācijas ir dubultās aplikšanas jautājums. Latvijā, izmaksājot dividendes no peļņas, kas jau ir aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli, fiziskajai personai saņēmējai parasti atkārtoti ienākuma nodokli nepiemēro; precīzie nosacījumi un izņēmumi, tostarp par ārvalstīs gūtu peļņu, ir noteikti likumā. Mazākiem uzņēmumiem pastāv arī mikrouzņēmumu nodokļa režīms ar apgrozījuma un darbinieku skaita ierobežojumiem, kas aizstāj daļu maksājumu, taču tas ne vienmēr ir izdevīgāks. Tā kā likmes, sliekšņi un ierobežojumi tiek grozīti bieži, aktuālie skaitļi vienmēr ir jāpārbauda dienesta publicētajos metodiskajos materiālos, bet sarežģītākos gadījumos ir jākonsultējas ar nodokļu konsultantu vai zvērinātu revidentu.