Kas ir kalendārais spreds opciju tirdzniecībā?

Ne komisijas un ne precīza ieejas diena, bet bāzes aktīva cenas kustība. Kalendārais spreds pelna šaurā cenu koridorā ap izpildes cenu. Ja aktīvs strauji aizkustas jebkurā virzienā, abas opcijas zaudē laika vērtību un pozīcija kļūst zaudējumu nesoša, lai gan zaudējums ir ierobežots ar sākotnēji samaksāto summu.

Otrs izšķirošais faktors ir likviditāte. Ja starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu ir plata, tirgotājs to samaksā divreiz atverot un divreiz aizverot pozīciju, un paredzamā peļņa var izzust jau pirms tirgus vispār ir kustējies.

Amerikāņu tipa opcijas pircējs var izpildīt jebkurā brīdī līdz termiņa beigām. Ja esat pārdevis tuvākā termiņa pirkšanas opciju uz akciju, kurai tuvojas dividenžu datums, un opcija ir „naudā“, tās izpilde pret jums ir reāls scenārijs. Rezultātā rodas īsa akciju pozīcija un pienākums izmaksāt dividendes, kamēr pretī ir tikai tālāka termiņa opcija.

Tas nav teorētisks risks, un tieši šeit iesācēji zaudē vairāk, nekā rēķinājuši. Risinājums ir zināt bāzes aktīva dividenžu kalendāru un nenest īso posmu pāri dividenžu datumam. Eiropas tipa opcijām, tostarp uz indeksiem, šī problēma nepastāv, un tā ir pirmā atšķirība, ko vērts pārbaudīt kontrakta specifikācijā.

Ar vertikālo spredu. Tests ir vienkāršs: ja abām opcijām ir viens un tas pats termiņš, bet dažādas izpildes cenas, tas ir vertikālais spreds un tā ir derība par virzienu. Ja izpildes cena ir viena un tā pati, bet termiņi atšķiras, tas ir kalendārais jeb horizontālais spreds un tā ir derība par laiku un svārstīgumu.

Vēl to jauc ar segto pirkšanas opciju pārdošanu. Atšķirība ir nodrošinājumā: tur īso opciju sedz reālas akcijas, šeit to sedz cita opcija, un tas nozīmē pavisam citu prasību pret brokera kontu.

Nasdaq Riga biržā opcijas netiek tirgotas, tāpēc Latvijas privātais ieguldītājs tām piekļūst caur ārvalstu brokeru starpniecību. Opcijas Eiropas regulējumā ir sarežģīts finanšu instruments: pirms tirdzniecības atļaušanas pakalpojuma sniedzējam jāveic atbilstības tests par klienta zināšanām un pieredzi, un tā nav formalitāte, bet MiFID II prasība.

Pirms konta atvēršanas ir vērts pārbaudīt, vai sabiedrība ir licencēta un uzraudzīta. Latvijā uzraudzību veic Latvijas Banka, kas uztur gan uzraudzīto tirgus dalībnieku sarakstu, gan brīdinājumus par nelicencētām platformām. Ieguldītāju aizsardzības sistēma sedz gadījumus, kad brokeris neatdod klienta aktīvus, bet nekādā gadījumā nesedz tirdzniecības zaudējumus.

Ienākums no atvasinātajiem instrumentiem Latvijā ir kapitāla ienākums, un tā deklarēšanas kārtība atšķiras no algas. Brokera gada pārskats nav deklarācija, un to, kā konkrētā instrumenta rezultāts atspoguļojams, skaidro Valsts ieņēmumu dienests; sarežģītā portfelī ir vērts iesaistīt nodokļu konsultantu.

Šis ir mehānikas skaidrojums, nevis ieteikums atvērt šādu pozīciju. Opciju stratēģijas prasa izpratni par svārstīgumu un jutīguma rādītājiem, un bez tās kalendārais spreds izskatās drošāks, nekā ir.