TJG Online
Savienotās Valstis

Kāpēc Kanzasas štata zieds ir saulespuķe?

Īsā atbilde

Kanzasas štata zieds ir savvaļas saulespuķe (Helianthus annuus), ko likumdevējs par štata ziedu un floras emblēmu apstiprināja 1903. gadā. Iemesls nebija skaistums vien: savvaļas saulespuķe Kanzasā aug pati no sevis milzīgos daudzumos, un štata iesauka „Saulespuķu štats“ pastāvēja jau pirms tam.

Kanzasā sastopamas vairākas Helianthus ģints sugas, un daļa no tām savvaļā krustojas, tāpēc precīza sugas noteikšana pēc izskata vien ir grūta pat botāniķiem. Likumā ierakstītā suga ir tieši savvaļas saulespuķe, nevis lielgalvainā lauksaimniecības šķirne, ko pazīstam no eļļas ražošanas. Savvaļas augs zaro, un uz viena stublāja ir daudz nelielu ziedu galviņu, nevis viena liela.

Ironiskā detaļa, ko vietējie avoti neslēpj: pirms 1903. gada saulespuķe Kanzasā bija oficiāli cīnāms nezāle, jo tā aizņēma ganības un labības laukus. Statusa maiņa notika tāpēc, ka štata pārstāvji citos štatos bija sākuši saulespuķi lietot kā atpazīšanas zīmi, un simbola vērtība pārsvēra agronomisko kaitējumu.

Saulespuķe Kanzasā ir arī uz štata karoga un citos oficiālos attēlos, tātad tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad augs kļuvis par visa štata vizuālo identitāti. ASV šāda simbolu kopa (zieds, koks, putns, dziesma, akmens) ir standarta, un katru elementu apstiprina štata likumdevējs ar atsevišķu aktu.

Vai saulespuķe tiešām griežas pakaļ saulei

Daļēji. Heliotropisms ir izteikts jaunajiem augiem un pumpuriem, kas dienas gaitā seko saulei un naktī pagriežas atpakaļ uz austrumiem. Kad zieds ir atvērts un nogatavojas, kustība apstājas, un nobriedušas saulespuķu galviņas laukā gandrīz vienmēr ir pagrieztas uz austrumiem.

Tas ir viegli pārbaudāms arī Latvijā jebkurā saulespuķu dobē augusta beigās: ja visas galviņas skatās vienā virzienā un nekustas, augs ir nobriedis. Stāsts par to, ka saulespuķes „seko saulei visu mūžu“, ir vienkārši nepareizs.

Ar ko saulespuķi sajauc Latvijā

Latvijā biežākā sajaukšana ir ar topinambūru (Helianthus tuberosus), ko sauc arī par jeruzalemes artišoku vai zemes bumbieri. Tas ir tās pašas ģints augs ar līdzīgiem dzelteniem ziediem, tikai daudz augstāks, daudzgadīgs un ar bumbuļiem.

Tests ir vienkāršs: saulespuķe ir viengadīga, ziemu nepārdzīvo un pavasarī jāsēj no jauna, savukārt topinambūrs ataug pats un no gada gadā izplešas plašāk. Praktiskās sekas ir nopietnas, jo topinambūrs Latvijā uzvedas kā invazīvs augs, pilnībā izskaust to no dārza ir grūti, un nokļūstot upes krastā vai grāvmalā, tas izspiež vietējos augus. Ja dārzā iestādāt „saulespuķi, kas atnāk pati“, jūs esat iestādījis topinambūru.

Vai Latvijā ir nacionālais zieds

Latvijā nacionālā zieda statuss nav noteikts tiesību aktā. Kultūras tradīcijā šo vietu ieņem pīpene jeb parastā margrieta (Leucanthemum vulgare), un nacionālo koku lomu pilda ozols un liepa, bet nevienam no tiem nav tāda juridiska statusa kā karogam vai ģerbonim.

Tas ir galvenais atšķirības punkts, ko saprast, salīdzinot ar ASV: tur štata zieds ir ierakstīts likumu krājumā un to maina ar balsojumu, savukārt Latvijā tā ir vienošanās, kas dzīvo tautasdziesmās, tekstilrakstos un Dziesmu svētkos. Sugu sarakstus ar juridisku spēku Latvijā veido pavisam citam nolūkam, proti, aizsargājamo un invazīvo sugu regulējumam.

Ja plānojat audzēt saulespuķes Latvijā

Latvijas klimatā saulespuķe izaug un zied labi, bet sēklu nobriešana līdz rūpnieciskai kvalitātei ir neuzticama, tāpēc komerciālā eļļas saulespuķu audzēšana te praktiski nenotiek un sēklas pārsvarā tiek importētas. Dekoratīvai audzēšanai un putnu barībai tā ir pilnībā piemērota kultūra.

Praktiskā secība, kas nosaka rezultātu: sēj tieši augsnē pēc pēdējām salnām, jo pārstādīšanu saulespuķe nemīl, izvēlies vaļēju, saulainu vietu un rēķinies ar to, ka nobriedušas galviņas ir smagas un stublājs vējā var nolūzt. Sugu un šķirņu piemērotību Latvijas apstākļiem var pārbaudīt Latvijas Dabas muzeja un dārzkopības nozares materiālos.

Avoti