Kāpēc Kanzasas štata zieds ir saulespuķe?

Daļēji. Heliotropisms ir izteikts jaunajiem augiem un pumpuriem, kas dienas gaitā seko saulei un naktī pagriežas atpakaļ uz austrumiem. Kad zieds ir atvērts un nogatavojas, kustība apstājas, un nobriedušas saulespuķu galviņas laukā gandrīz vienmēr ir pagrieztas uz austrumiem.

Tas ir viegli pārbaudāms arī Latvijā jebkurā saulespuķu dobē augusta beigās: ja visas galviņas skatās vienā virzienā un nekustas, augs ir nobriedis. Stāsts par to, ka saulespuķes „seko saulei visu mūžu“, ir vienkārši nepareizs.

Latvijā biežākā sajaukšana ir ar topinambūru (Helianthus tuberosus), ko sauc arī par jeruzalemes artišoku vai zemes bumbieri. Tas ir tās pašas ģints augs ar līdzīgiem dzelteniem ziediem, tikai daudz augstāks, daudzgadīgs un ar bumbuļiem.

Tests ir vienkāršs: saulespuķe ir viengadīga, ziemu nepārdzīvo un pavasarī jāsēj no jauna, savukārt topinambūrs ataug pats un no gada gadā izplešas plašāk. Praktiskās sekas ir nopietnas, jo topinambūrs Latvijā uzvedas kā invazīvs augs, pilnībā izskaust to no dārza ir grūti, un nokļūstot upes krastā vai grāvmalā, tas izspiež vietējos augus. Ja dārzā iestādāt „saulespuķi, kas atnāk pati“, jūs esat iestādījis topinambūru.

Latvijā nacionālā zieda statuss nav noteikts tiesību aktā. Kultūras tradīcijā šo vietu ieņem pīpene jeb parastā margrieta (Leucanthemum vulgare), un nacionālo koku lomu pilda ozols un liepa, bet nevienam no tiem nav tāda juridiska statusa kā karogam vai ģerbonim.

Tas ir galvenais atšķirības punkts, ko saprast, salīdzinot ar ASV: tur štata zieds ir ierakstīts likumu krājumā un to maina ar balsojumu, savukārt Latvijā tā ir vienošanās, kas dzīvo tautasdziesmās, tekstilrakstos un Dziesmu svētkos. Sugu sarakstus ar juridisku spēku Latvijā veido pavisam citam nolūkam, proti, aizsargājamo un invazīvo sugu regulējumam.

Latvijas klimatā saulespuķe izaug un zied labi, bet sēklu nobriešana līdz rūpnieciskai kvalitātei ir neuzticama, tāpēc komerciālā eļļas saulespuķu audzēšana te praktiski nenotiek un sēklas pārsvarā tiek importētas. Dekoratīvai audzēšanai un putnu barībai tā ir pilnībā piemērota kultūra.

Praktiskā secība, kas nosaka rezultātu: sēj tieši augsnē pēc pēdējām salnām, jo pārstādīšanu saulespuķe nemīl, izvēlies vaļēju, saulainu vietu un rēķinies ar to, ka nobriedušas galviņas ir smagas un stublājs vējā var nolūzt. Sugu un šķirņu piemērotību Latvijas apstākļiem var pārbaudīt Latvijas Dabas muzeja un dārzkopības nozares materiālos.