Ampicilīns ir penicilīnu saimes antibiotika, kas bija viena no pirmajām savā klasē, kas iedarbojās pret plašu baktēriju klāstu un tiek lietota kopš 1961. gada. Tas iedarbojas, iekļūstot baktēriju aizsargfunkcijās un inhibējot vitāli svarīga enzīma veidošanos, kas nepieciešamas replikācijas process. Pēdējos gados dažādu baktēriju vidū attīstās rezistence pret ampicilīnu, jo to daudzus gadus izmanto cilvēkiem un plaši izmanto dzīvnieku barībā. Rezistence pret ampicilīnu rada bažas, jo tas padara šīs baktērijas grūtāk un dārgāk ārstējamas. Dažos gadījumos baktēriju celmi var attīstīt rezistenci pret vairākām antibiotikām, padarot tās ļoti bīstamas un gandrīz neiespējamas izskaust.
Antibiotikas ir mainījušas daudzu slimību ārstēšanu un izglābušas neskaitāmas dzīvības. Penicilīns bija pirmā atklātā antibiotika jeb pretmikrobu līdzeklis 1927. gadā, un to plaši izmantoja 1940. gados. Ampicilīns, kas tika ieviests 1961. gadā, pieder tai pašai zāļu grupai. Tas darbojas, iekļūstot baktērijās caur tās ārējo membrānu un neļaujot tām izveidot nepieciešamo enzīmu replikācijas procesam. Bez šī enzīma baktērijas nespēj pabeigt šūnu sienas sintēzi, kas tai nepieciešama, lai izdzīvotu.
Laika gaitā daudzi baktēriju celmi ir attīstījuši rezistenci pret ampicilīnu, tādējādi radot potenciāli bīstamu situāciju. Ir vairāki identificēti šīs parādības cēloņi. Viens no tiem ir pārmērīga antibiotiku lietošana kopumā, kas izraisa lielāku baktēriju skaitu, kas ir izturīgi pret pretmikrobu līdzekļu klātbūtni, jo tām ir jāpielāgojas, lai izdzīvotu. Rezistence pret vecākām antibiotikām, piemēram, ampicilīnu, var attīstīties tikai tāpēc, ka tā ir bijusi apritē daudz ilgāk, un baktērijām ir bijušas plašas iespējas pielāgoties.
Īpašas bažas rada fakts, ka ampicilīnu plaši izmanto dzīvnieku barībā. Tas ir izraisījis vairākas ar pārtiku pārnēsātas baktērijas, kas arī spēj inficēt cilvēkus un izraisīt slimības, lai attīstītu rezistenci pret ampicilīnu. Šo baktēriju piemēri ir E.coli un salmonellas celmi. Šīs baktērijas ir izstrādājušas ampicilīna rezistences gēnu, ko var pārnest no vienas uz otru, izmantojot procesu, ko sauc par horizontālo pārnesi, tādējādi ļaujot problēmai izplatīties. Esamība pārtikas apgādē nodrošina ātru baktēriju, kurām ir rezistence pret ampicilīnu, izplatīšanos lielam skaitam cilvēku.
Rezistence pret ampicilīnu rada bažas, jo tas padara baktērijas diezgan grūti ārstējamas. Bieži vien ir nepieciešams ilgs un dārgs ārstēšanas kurss ar zāļu kombināciju, lai iztīrītu rezistentu baktēriju infekcijas. Vēl viens drauds ir tas, ka baktērijas attīstīs rezistenci pret vairākām antibiotikām. Tas var būt īpaši bīstami, jo baktērijas kļūst arvien grūtāk ārstējamas, jo attīstās papildu rezistence pret antibiotikām. Dažas no šīm “superbaktērijām” kļūst nāvējošas un gandrīz neiespējamas tās likvidēt. Ceļojums bieži sākas ar rezistenci pret ampicilīnu.