Kas ir kara pieteikšana un kas par to lemj Latvijā?

Šos trīs režīmus sajauc visbiežāk, tāpēc noder vienkāršs tests: kas to izsludina un pret ko tas vērsts. Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets, un tā ir domāta katastrofām, epidēmijām, plūdiem, avārijām un citiem notikumiem, kas nav saistīti ar ārēju ienaidnieku. Izņēmuma stāvoklis ir smagāks režīms, kas paredzēts valsts apdraudējumam, tostarp ārējam, un to izsludina Saeima; steidzamos gadījumos to var izdarīt Ministru kabinets, par to nekavējoties informējot Saeimu, kura lemj par apstiprināšanu.

Kara stāvoklis savukārt saistās ar bruņotu konfliktu un tā pasludināšanas kārtību nosaka Satversme. Abu ārkārtas režīmu piemērošanas nosacījumus un pieļaujamos tiesību ierobežojumus regulē likums „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli“, bet valsts apdraudējuma pārvaldības sistēmu kopumā, tostarp iestāžu uzdevumus, nosaka Nacionālās drošības likums. Abu aktuālo redakciju var izlasīt portālā likumi.lv.

Praktiskā atšķirība iedzīvotājam ir tiesību ierobežojumu apjomā. Ārkārtējā situācijā ierobežojumi ir samērā šauri un konkrēti; izņēmuma stāvoklī likums pieļauj daudz plašākus ierobežojumus, tostarp pārvietošanās, sapulču un informācijas aprites jomā. Tāpēc politiskajā valodā šos vārdus nedrīkst lietot kā sinonīmus.

Izplatītākais maldīgais priekšstats ir, ka NATO līguma 5. pants automātiski nozīmē kara pieteikšanu no visu sabiedroto puses. Nenozīmē. Pants paredz, ka bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām un katra sabiedrotā sniedz palīdzību, veicot darbības, kuras tā uzskata par nepieciešamām, tostarp bruņota spēka lietošanu. Izvēli par konkrēto rīcību katra valsts izdara pati un saskaņā ar savu konstitucionālo kārtību.

Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka arī sabiedroto iesaistīšanās neaizstāj Saeimas lēmumu par kara pieteikšanu un uzsākšanu. Un otrādi: Latvijas dalība starptautiskajā operācijā ārvalstīs nav karš Satversmes izpratnē; Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās izlemj atsevišķā kārtībā, un tā nav kara stāvokļa pasludināšana.

Kara stāvokļa vai izņēmuma stāvokļa gadījumā iedarbojas mobilizācijas regulējums, kas nosaka rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanu, kā arī valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo resursu izmantošanu. Latvijā kopš 2023. gada darbojas valsts aizsardzības dienests, kas attiecas uz noteiktā vecuma vīriešiem, un tā kārtību administrē Aizsardzības ministrija; brīvprātīgā militārā dalība iespējama Zemessardzē.

Civilās gatavības daļā Aizsardzības ministrija ir izplatījusi iedzīvotājiem paredzētus norādījumus par rīcību krīzes gadījumā, un to jēga ir prozaiska: pirmās diennaktis cilvēkam jāspēj iztikt patstāvīgi, ar ūdeni, pārtiku, medikamentiem, skaidru naudu, radioaparātu un saskaņotu ģimenes tikšanās vietu. Trauksmes sirēnu sistēmu Latvijā uztur Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, un sirēnas darbību regulāri pārbauda; pārbaudes laiku iepriekš izziņo, tāpēc neizziņots signāls jāuztver nopietni.

Šis raksts apraksta mehāniku, nevis sniedz juridisku konsultāciju. Konkrēti jautājumi par mobilizācijas pienākumu, atbrīvojumiem vai dienesta atlikšanu risināmi Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku noteiktajā kārtībā, bet jautājumi par tiesību ierobežojumiem konkrētā situācijā ir jurista kompetence.