TJG Online
Veselība un labsajūta

Kas apmaksā ārsta apmeklējumu Latvijā?

Īsā atbilde

Valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā organizē un apmaksā Nacionālais veselības dienests, kas slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm. Pacients pats parasti maksā tikai pacienta iemaksu, ja vien viņš neietilpst kādā no atbrīvoto grupām vai nav izvēlējies maksas pakalpojumu.

Sistēmas centrā ir līgums. Ārstniecības iestāde, kurai ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, drīkst sniegt pakalpojumu valsts apmaksātā kārtībā, un iestāde par padarīto saņem samaksu no valsts budžeta. Iestāde bez šāda līguma strādā tikai par maksu. Tāpēc pirmais praktiskais solis pirms vizītes ir pārbaudīt, vai konkrētā iestāde un konkrētais speciālists strādā ar valsts apmaksu: līgumpartneru sarakstu publicē dienests, un to pasaka arī reģistratūra. Sistēmas finansējuma avots ir valsts budžets. Tas nozīmē, ka veselības aprūpes apjoms ir atkarīgs no ikgadējā budžeta lēmumiem, nevis no atsevišķas apdrošināšanas iemaksas, ko cilvēks maksātu tieši par sevi. Amerikāņu sistēmai raksturīgo starpnieku, kas apstrādā rēķinus apdrošinātāja vārdā, Latvijā nav: norēķini notiek starp ārstniecības iestādi un Nacionālo veselības dienestu, un pacientam šajā ķēdē nekas nav jākārto.

Otrs sistēmas balsts ir ģimenes ārsts. Viņš ir ieejas punkts: ārstē biežākās saslimšanas, izraksta receptes, izdod nosūtījumus pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. Daudzus speciālistus valsts apmaksātā kārtībā var apmeklēt tikai ar nosūtījumu, lai gan atsevišķām nozarēm nosūtījums nav vajadzīgs. Cilvēks, kurš pie speciālista iet bez nosūtījuma, parasti maksā pilnu maksu, un tā ir visbiežāk pieļautā kļūda.

Pacienta iemaksa nav pakalpojuma cena, bet gan pacienta līdzmaksājuma daļa. No tās ir atbrīvotas noteiktas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni, grūtnieces un cilvēki ar trūcīgas mājsaimniecības statusu, un atbrīvojumu apliecina dokuments vai ieraksts datubāzē. Gada laikā samaksāto iemaksu kopsummai ir noteikts griests, pēc kura sasniegšanas iemaksas vairs nav jāveic. Aktuālās summas un atbrīvojumu sarakstu publicē Nacionālais veselības dienests.

Trešais elements ir rinda un plānošana. Valsts apmaksātie pakalpojumi tiek plānoti, tāpēc uz daļu izmeklējumu un operāciju ir gaidīšanas rinda. Ja stāvoklis ir akūts, palīdzību sniedz neatliekami, un dzīvībai bīstamā situācijā jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Ja gaidīšana nav pieņemama, pacients var izvēlēties to pašu pakalpojumu par maksu, taču tad valsts apmaksa uz šo vizīti neattiecas.

Dokumentu plūsma notiek elektroniski. Sistēmā „E veselība“ redzami nosūtījumi, receptes, darbnespējas lapas un izmeklējumu rezultāti, un pacients tiem var piekļūt ar savu internetbankas vai eID autentifikāciju. Ja receptē vai nosūtījumā ir kļūda, to labo izrakstītājs ārsts. Ja pacients vēlas mainīt ģimenes ārstu, to var izdarīt, piesakoties pie cita ārsta prakses, kurā ir brīvas vietas.

Ja rodas sūdzība, ceļš ir divpakāpju. Par ārstniecības kvalitāti un ārsta rīcību sūdzas vispirms iestādes vadībai un pēc tam Veselības inspekcijai, kura veic ekspertīzi. Par to, vai pakalpojums pienākas valsts apmaksātā kārtībā un vai nav nepamatoti prasīta samaksa, jautā Nacionālajam veselības dienestam. Šis raksts izskaidro sistēmas darbību, bet neaizstāj ārsta konsultāciju par konkrētu veselības stāvokli.

Privātā apdrošināšana un ārzemju gadījumi

Veselības apdrošināšanas polise, ko bieži piedāvā darba devējs, ir papildinājums, nevis valsts sistēmas aizstājējs. Tā parasti sedz maksas vizītes, zobārstniecību un daļu medikamentu izdevumu, bet dārgu ārstēšanu stacionārā vairumā gadījumu sedz valsts sistēma.

Ceļojot Eiropas Savienībā, līdzi ņemama Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kas dod tiesības uz nepieciešamo palīdzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Tā neaizstāj ceļojumu apdrošināšanu, kas sedz repatriāciju un citus izdevumus.

Ja ārstēšanās citā Eiropas Savienības dalībvalstī tiek plānota iepriekš, pastāv atsevišķa kārtība, kādā izdevumus daļēji sedz valsts. Tai vajadzīga iepriekšēja atļauja, tāpēc jautājums jārisina pirms brauciena, nevis pēc rēķina saņemšanas.

Ar ko sajauc valsts apmaksātu pakalpojumu

Pirmkārt, ar bezmaksas pakalpojumu. Valsts apmaksāts nenozīmē, ka pacients nemaksā neko: pacienta iemaksa, līdzmaksājums par atsevišķiem izmeklējumiem un daļa zāļu cenas paliek pacienta ziņā.

Otrkārt, ar zāļu kompensāciju, kas ir atsevišķa sistēma. Kompensējamo zāļu sarakstu un kompensācijas apmēru katrai diagnozei nosaka normatīvie akti, un šo informāciju publicē Zāļu valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests. Tas, ka ārsts izrakstījis recepti, pats par sevi vēl nenozīmē kompensāciju.

Avoti