Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijas 12. grozījums nosaka procedūru, ko Elektoru kolēģija izmanto, lai ievēlētu gan prezidentu, gan viceprezidentu. Tas tika ratificēts 15. gada 1804. jūnijā, un šī procedūra ir izmantota visās prezidenta vēlēšanās kopš 1804. gada. Pirms 12. grozījuma Elektoru kolēģija izmantoja procesu, kas definēts ASV konstitūcijas II panta 1. sadaļas 3. punktā. Konstitūcijas grozījumi radās iespējamo problēmu dēļ ar vēlēšanu procesu. Pēc 1796. gada un 1800. gada vēlēšanām kļuva skaidrs, ka kandidāta ar otro lielāko balsu skaita iecelšana par viceprezidentu var radīt prezidenta konkurentu šajā amatā.
Saskaņā ar II pantā noteikto procesu katram Elektoru kolēģijas elektoram bija divas balsis par prezidentu. Kamēr viena persona saņēma balsu vairākumu, šī persona kļuva par prezidentu, bet kandidāts, kurš saņēma otro lielāko balsu skaitu, kļuva par viceprezidentu. 1796. gada vēlēšanās par prezidentu un viceprezidentu kļuva dažādu partiju kandidāti. 1800. gada vēlēšanās notika neizšķirts rezultāts, kā rezultātā Pārstāvju palāta pieņēma sarežģītu lēmumu par prezidentu. 12. grozījums paredzēja, ka katram vēlētājam ir viena balss par prezidentu un viena par viceprezidentu, nevis divas prezidentam, lai šīs problēmas atrisinātu.
Ja neviens kandidāts nesaņem vēlētāju balsu vairākumu, tad par labākajiem kandidātiem balso Pārstāvju palātā. Katrai valstij tiek piešķirta viena balss, un ir jābūt pārstāvētiem štatu kvorumam, kā noteikts II pantā. Pirms 12. grozījuma Pārstāvju palāta varēja balsot par pieciem labākajiem vārdiem. Līdz ar grozījumu varētu izskatīt ne vairāk kā trīs. Lai ievēlētu prezidentu, ir nepieciešams balsu vairākums, kas balstās uz visiem štatiem, nevis tikai kvorumu.
Viceprezidenta vēlēšanas nonāk Senātā, ja neviens kandidāts nesaņem balsu vairākumu elektoru kolēģijā. Ja vien vēlētāju balsojumā nav iegūta neizšķirta otrā vieta, Senāts balso par diviem labākajiem viceprezidenta kandidātiem. Šajā gadījumā tiek ņemti vērā visi neizšķirtie kandidāti. Grozījumi nosaka, ka neviena persona, kas nav tiesīga kļūt par prezidentu, nevar kļūt par viceprezidentu.
Ja līdz inaugurācijas dienai Pārstāvju palāta nevar izlemt nevienu prezidenta kandidātu, ievēlētais viceprezidents pilda prezidenta pienākumus, līdz tiek ievēlēts. Laikā, kad tika ratificēts 12. grozījums, inaugurācijas datums bija 4. marts. 20. grozījums, kas ratificēts 1933. gadā, mainīja to uz 20. janvāri. Šis grozījums arī nosaka, ka Kongress var izlemt, kā izvēlēties prezidenta pienākumu izpildītāju, ja inaugurācijas dienā nav izvēlēts ne prezidents, ne viceprezidents.