Kas ir 20. grozījums?

20. grozījums ir ASV konstitūcijas grozījums, kas ir galvenais ASV vadošais dokuments, un tas tika ratificēts 23. gada 1933. janvārī. Tas attiecas īpaši uz federālajām amatpersonām un nosaka viņu pilnvaru sākumu un beigas. Tas arī paredz nosacījumus apstākļiem, kādos neviens ievēlētais prezidents nav klāt.
Šo grozījumu mērķis galvenokārt ir precizēt precīzu pārejas laiku no vienas ievēlētu amatpersonu struktūras uz nākamo. Konkrēti, ASV pašreizējā prezidenta un pašreizējā viceprezidenta pilnvaru termiņš beidzas precīzi 20. janvāra pusdienlaikā ik pēc četriem gadiem. Tajā pašā laikā sākas ievēlētā prezidenta un ievēlētā viceprezidenta pilnvaru termiņš.

Pašreizējo ASV Pārstāvju palātas locekļu un pašreizējo ASV senatoru pilnvaru termiņš beidzas tā gada 3. janvārī, kurā ir paredzēts beigties pilnvaru termiņš. Tajā pašā laikā amatā stājas ienākošās amatpersonas. ASV Pārstāvju palātas locekļi strādā divus gadus, bet ASV senatori – sešus gadus. Abi tiek ievēlēti pēc rotācijas grafika.

Šie datumi būtiski saīsināja laiku no jauna prezidenta ievēlēšanas līdz brīdim, kad viņš stāsies amatā. Pirms 20. grozījuma ratifikācijas prezidents un viceprezidents stājās amatā tikai 4. martā. Termiņa saīsināšanas galvenais mērķis bija nodrošināt, lai valdības darbību netraucētu aizkavēšanās amata ieņemšanā. Papildu grozījumu sadaļas paredz, ka kongresam jāsanāk vismaz reizi gadā un ka sesija sākas 3. janvārī.

Viens no grozījumu noteikumiem norādīja, ka to nevar uzskatīt par likumu, ja tas nav ratificēts septiņu gadu laikā pēc tā ierosināšanas. Grozījumi tika ierosināti 2. gada 1932. martā, un tā paša gada 4. martā tos ratificēja pirmais štats Virdžīnija. Jūta to ratificēja 23. gada 1933. janvārī, nodrošinot pietiekami daudz štatu, lai oficiāli grozītu ASV konstitūciju. Līdz 26. gada 1933. aprīlim visas 48 tajā laikā pastāvošās valstis bija ratificējušas grozījumus.

Vēl viens svarīgs grozījumu noteikums attiecas uz ievēlēto prezidentu. Tajā teikts, ka, ja ievēlētais prezidents nomirst pirms stāšanās amatā, viņa vietā amatā stājas ievēlētais viceprezidents. Ja jauns prezidents nav izvēlēts vai ja ievēlētais prezidents pirms stāšanās amatā neatbilst prasībām, ievēlētais viceprezidents kļūs par prezidenta pro tem līdz jauna prezidenta ievēlēšanai.