TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir affidavit un kas tam atbilst Latvijā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Affidavit ir anglosakšu tiesībās lietots rakstveida paziņojums par faktiem, kuru parakstītājs apliecina ar zvērestu vai svinīgu solījumu amatpersonas klātbūtnē. Latvijas tiesību sistēmā šāda dokumenta veida nav, un tuvākie līdzinieki ir notariāli apliecināts paziņojums, rakstveida paskaidrojums tiesai un liecinieka liecība, ko dod tiesas sēdē.

Anglosakšu procesā zvērināts rakstveida paziņojums aizvieto mutvārdu liecību tajos jautājumos, par kuriem strīda nav, vai sagatavošanās stadijā, kad tiesa lemj par pagaidu jautājumiem. Parakstītājs apliecina, ka izklāstītie fakti ir patiesi, un par apzinātu nepatiesību draud atbildība tāpat kā par nepatiesu liecību tiesā. Paziņojumu paraksta amatpersonas klātbūtnē, kas var būt notārs, miertiesnesis vai īpaši pilnvarots jurists, un tieši šī klātbūtne dokumentam piešķir juridisko svaru.

Latvijā fakti tiesā tiek pierādīti citādi. Liecinieku pratina tiesas sēdē, viņu brīdina par kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu, un otrai pusei ir tiesības uzdot jautājumus. Rakstveida paskaidrojums, ko puse iesniedz, ir procesuāls dokuments, nevis zvērināta liecība, un tiesa to vērtē kopā ar pārējiem pierādījumiem. Ja fakts jāapliecina ārpus tiesas, izmanto notariālu apliecinājumu: notārs apliecina paraksta īstumu vai sastāda notariālu aktu, kurā ierakstīts personas paziņojums. Notariāls akts Latvijā ir publisks dokuments ar paaugstinātu ticamību.

Šeit slēpjas atšķirība, ko pārprot visbiežāk. Paraksta īstuma apliecinājums nozīmē tikai to, ka konkrētā persona dokumentu ir parakstījusi notāra klātbūtnē; par teksta saturu notārs neatbild. Notariālā aktā turpretī notārs pats fiksē personas gribu un paziņojumu, pārliecinās par identitāti un rīcībspēju un izskaidro sekas. Ja ārvalstu iestāde prasa dokumentu, kas apliecina faktu saturu, ar paraksta apliecinājumu vien var nepietikt, tāpēc jau pieteikuma brīdī notāram jāpasaka, kurai valstij un kādam mērķim dokuments vajadzīgs.

No tā izriet biežākā praktiskā kļūda. Ja ārvalstu iestāde vai tiesa pieprasa affidavit, Latvijā to nevar noformēt burtiski, taču parasti pieņemams risinājums ir notariāli apliecināts paziņojums ar tulkojumu. Ja dokumentu paredzēts izmantot citā valstī, papildus var būt vajadzīga legalizācija vai apliecinājums ar apostille atbilstoši Hāgas konvencijai, un Latvijā apostille izsniedz zvērināti notāri. Eiropas Savienībā daļai publisko dokumentu šāda papildu apliecinājuma vairs nevajag, jo darbojas atsevišķa regula par dokumentu brīvu apriti.

Jāuzmanās arī no nosaukumu tulkojumiem. Latviešu tekstos mēdz parādīties savienojumi „personīgā liecība“ vai „apliecinājums ar zvērestu“, kas nav juridiski termini un dokumenta statusu nenosaka. Nozīme ir tam, kas dokumentu apliecinājis, kāda ir atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu un kurā procesā to paredzēts izmantot. Ja dokuments vajadzīgs tiesvedībai ārvalstī, prasības pirms noformēšanas jāprecizē pie tā jurista, kurš lietu ved attiecīgajā valstī, jo vienas valsts prakse citā var nederēt.

Kā to noformēt Latvijā pa soļiem

Pirmais solis ir noskaidrot pie pieprasītāja, kāds tieši dokuments vajadzīgs: vai pietiek ar paraksta apliecinājumu, vai nepieciešams notariāls akts, vai vajadzīga apostille un vai vajadzīgs tulkojums un kādā valodā. Otrais solis ir sagatavot teksta projektu ar precīziem faktiem, datumiem un personu datiem, jo notārs nav dokumenta autors. Trešais solis ir pieteikt vizīti pie zvērināta notāra un ierasties ar derīgu personu apliecinošu dokumentu.

Ceturtais solis ir tulkojums. Ja dokuments paredzēts ārvalstīm, tulkojumu parasti pievieno un noformē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; par pieņemamo formu iepriekš jāvienojas ar saņēmēju. Piektais solis ir apostille, ja tā vajadzīga. Par notariālo darbību tarifiem un pieejamību informē Latvijas Zvērinātu notāru padome. Daļu darbību notārs var veikt arī attālināti videokonferences režīmā, taču iespēja ir atkarīga no darbības veida un jāprecizē pie konkrētā notāra.

Atbildība par nepatiesu apliecinājumu

Latvijā apzināti nepatiesa liecība, ko liecinieks sniedz tiesā vai pirmstiesas procesā, ir noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma. Nepatiesu ziņu sniegšana notāram var būt pamats gan kriminālatbildībai, gan darījuma apstrīdēšanai, un šādas sekas iestājas arī tad, ja persona vēlāk apgalvo, ka tekstu sagatavojis kāds cits.

Tieši tāpēc notārs pirms akta sastādīšanas pārliecinās par personas identitāti un rīcībspēju un izskaidro paziņojuma sekas. Šī procedūra nav formalitāte: tieši tā dokumentam piešķir ticamību. Ja paziņojums skar mantojumu, uzturlīdzekļus, aizgādību vai imigrācijas lietu, pirms parakstīšanas ir vērts to parādīt juristam, jo šādos dokumentos neuzmanīgs formulējums vēlāk tiek izmantots pret pašu parakstītāju.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti