Aizkuņģa dziedzera pseidocista ir audu un šķidruma masa, kas veidojas vēdera dobumā pēc pankreatīta uzbrukuma. Atkarībā no esošo pseidocistu lieluma un skaita indivīdam var rasties sāpes vēderā, anoreksija vai taustāma masa vēdera lejasdaļā. Ārsts var izvēlēties atstāt aizkuņģa dziedzera pseidocistu neārstētu, ja tā neizraisa nevēlamus simptomus, taču masa, kas izraisa ievērojamu diskomfortu, var būt jāiztukšo, izmantojot īpašu ķirurģisku procedūru.
Pseidocistas parasti ir akūta pankreatīta rezultāts – stāvoklis, kas visciešāk saistīts ar pārmērīgu alkohola lietošanu un žultspūšļa slimību. Aizkuņģa dziedzera iekaisums un pietūkums izraisa aizkuņģa dziedzera kanālu aizsprostojumus, kas izraisa enzīmu, asiņu un klaiņojošu audu uzkrāšanos, kas galu galā veido aizkuņģa dziedzera pseidocistu. Pseidocistas var rasties arī ar smagu infekciju, tiešu vēdera traumu vai autoimūnu traucējumu.
Cilvēkam vēdera dobumā var būt viena aizkuņģa dziedzera pseidocista vai vairākas mazākas masas. Dažas pseidocistas neizraisa simptomus un dabiski izkliedējas pēc dažām nedēļām, lai gan pastāvīgas masas var izraisīt hroniskas sāpes, jutīgumu un iekšēju pietūkumu. Cilvēks var pat sajust pseidocistu, nospiežot uz vēdera. Daži cilvēki nespēj ēst, kas var izraisīt anoreksiju un nepietiekamu uzturu.
Ārsts var veikt diagnostisko attēlveidošanas skenēšanu, lai atklātu un diagnosticētu aizkuņģa dziedzera pseidocistu. Ja sākotnējie datortomogrāfijas un ultraskaņas rezultāti liecina par neparastu šķidruma savākšanu, ārsts parasti nosūta pacientu pie gastroenterologa rūpīgākai pārbaudei. Speciālists var ievietot endoskopisko kameru, lai labāk redzētu pseidocistu un savāktu audu gabalu laboratorijas analīzei. Biopsijas rezultātus var izmantot, lai apstiprinātu diagnozi un izslēgtu citus apstākļus, tostarp vēzi.
Mazas, izolētas pseidocistas, kas, šķiet, nerada veselības problēmas, bieži tiek atstātas vienatnē. Tomēr, ja to neārstē, aizkuņģa dziedzera pseidocista var inficēties vai plīst. Aizdomīgu pseidocistu var iztukšot, ievietojot garu adatu, kas piestiprināta pie katetra tieši vēderā. Ar endoskopa palīdzību ķirurgs atrod masu, to caurdur un izvada šķidrumu katetrā. Ja pastāv vairākas pseidocistas, var būt nepieciešamas invazīvākas ķirurģiskas procedūras.
Pēc operācijas pacientam parasti tiek uzdots ieplānot regulāras pārbaudes pie sava gastroenterologa. Maz ticams, ka aizkuņģa dziedzera pseidocista atgriezīsies, taču infekcija vai pamatā esošais pankreatīts joprojām var saglabāties. Speciālists var veikt attēlveidošanas testus un pēc vajadzības izrakstīt antibiotikas, lai palīdzētu novērst turpmākas veselības problēmas.