Akcijas būtībā ir uzņēmuma īpašumtiesības. Akcijas tiek publiski tirgotas akciju tirgū, un tās bieži pārdod biržu brokeri. Krāpšana ar vērtspapīriem, ko bieži sauc par krāpšanu ar akcijām, notiek, ja biržas mākleris vai cita persona, kas ir iesaistīta akciju pārdošanā, pārliecina investoru iegādāties akcijas, pamatojoties uz maldinošu informāciju vai darbībām.
Ir vairāki veidi, kā var tikt veikta krāpšana ar akcijām. Viens izplatīts scenārijs, kurā tiek atklāta krāpšana ar akcijām, ir tad, kad uzņēmums finanšu pārskatā iekļauj nepatiesu informāciju, kas tai jāiesniedz Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC). Katram uzņēmumam, kas tirgojas Ņujorkas fondu biržā, ir jāiesniedz SEC vairāki dokumenti, kuru mērķis ir sniegt investoriem nepieciešamo informāciju, uz kuras pamata pieņemt lēmumu par ieguldījumu. Ja uzņēmums vilto kādu informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem, tas veic krāpšanu ar akcijām.
Vēl viena liela akciju krāpšanas joma ir iekšējās informācijas tirdzniecība. SEC ir ļoti stingri noteikumi pret cilvēkiem, kuriem ir piekļuve nepubliskas informācijas tirdzniecības akcijām. Diemžēl ne visi tirgotāji ievēro šos noteikumus. Ja persona izmanto privātu vai priviliģētu informāciju, lai pirktu vai pārdotu uzņēmuma akcijas, viņš vai viņa izdara krāpšanos ar akcijām. Kapitāla izmantošana no iekšējās informācijas var devalvēt citiem piederošos krājumus vai neļaut citiem gūt labumu no informācijas, kad tā tiek publiskota.
Uzņēmuma amatpersonas var būt vainīgas arī krāpšanā ar akcijām, ja ir sniegušas nepatiesas ziņas par dokumentiem, kas nav iesniegti SEC, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā. Informācijas izlaišana vai pārspīlēšana reklāmas materiālos var izraisīt arī maksas par krāpšanu akcijās. Par krāpšanu var uzskatīt arī uzņēmuma darbinieku piesavināšanos.
Krāpšanu var uzskatīt par pamatu civilprasībai vai arī to var izvirzīt kā kriminālapsūdzību. Ja krāpšana ar akcijām tiek ierosināta civilprasības ceļā, prasītājam, kurš iesniedz prasību, lietas beigās tiks piešķirts naudas spriedums, ja viņš vai viņa gūs virsroku. Ja tiek ierosināta kriminālapsūdzība, likumpārkāpējam var draudēt ieslodzījums vai pārbaudes laiks, ja tas tiek atzīts par vainīgu. Biržu mākleris, kurš ir notiesāts par krāpšanu, arī parasti zaudēs savu licenci vērtspapīru tirdzniecībai, un viņam joprojām var nākties atlīdzināt jebkādus naudas zaudējumus, ko valsts var pierādīt krāpniecisko darbību rezultātā.