Akromioplastika ir ķirurģiska procedūra, ko veic pacientam, kuram ir sāpes un vājums plecos, ko izraisa stāvoklis, kas pazīstams kā trieciena sindroms. Cīpslas iet zem akromiona kaula lāpstiņas augšdaļā, un, ja šīs cīpslas ir ievainotas vai iekaisušas, tās var berzēties akromiona apakšpusē. Akromioplastika tiek veikta, lai izlīdzinātu vai noņemtu visus raupjus akromiona gabalus, lai radītu vairāk vietas cīpslām kustēties.
Sportistiem, kuri piedalās sporta aktivitātēs, kas saistītas ar roku un plecu kustību virs galvas, var attīstīties sadursmes sindroms. Pleca cīpslu, īpaši rotatora aproces, iekaisumu var izraisīt arī pārmērīga slodze vai atkārtotas darbības, piemēram, krāsošana vai celšana. Ja pacientam ir pastāvīgas sāpes, kuras netiek mazinātas ar pretiekaisuma līdzekļiem, atpūtu vai ledu, ķirurgs var vēlēties veikt akromioplastiku.
Ķirurgs vispirms var pasūtīt rentgena staru sēriju, lai apskatītu pleca kaulus. Var pasūtīt arī citus testus, piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI), lai sniegtu priekšstatu par jebkuru šķidrumu, kas atrodas plecā. Ja ķirurgs uzskata, ka akromioplastika pacientam dos labumu, procedūru var veikt kā atklātu operāciju vai kā artroskopisku operāciju.
Atvērto akromioplastiku veic, izdarot iegriezumu pleca priekšpusē, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par cīpslām un muskuļiem. Ķirurgs var noņemt akromiona kaula priekšējo daļu un noskūt visus izciļņus no kaula apakšpuses, lai iegūtu gludu virsmu. Pēc tam var novērtēt kustību diapazonu, kamēr griezums ir atvērts. Šai atklātajai operācijai var būt nepieciešams ilgāks atveseļošanās laiks, taču tā nodrošina ķirurgam lielāku piekļuvi plecu zonai.
Akromioplastiku var veikt arī kā artroskopisku procedūru, kurā tiek veikti daži nelieli iegriezumi plecu zonā. Lai apskatītu akromionu un pleca locītavu, tiek ievietots artroskops, kurā ir kamera un gaismas avots. Tiek ievietoti arī ķirurģiskie instrumenti, lai nokasītu vai noņemtu daļu akromiona. Šī artroskopiskā procedūra ir mazāk invazīva un atveseļošanās laiks ir īsāks.
Pēc akromioplastikas procedūras pacientam slimnīcā jāpavada no dažām stundām līdz naktij. Var būt sāpes un pietūkums, ko var ārstēt ar ledu un pretsāpju līdzekļiem. Ķirurgs var arī izrakstīt fizikālās terapijas vingrinājumus, kas sākas dienu vai divas pēc operācijas. Parasti pacientam ir svarīgi ievērot ķirurga un fizioterapeita ieteikumus, lai atgrieztu plecā pilnu kustību diapazonu.