TJG Online
Savienotās Valstis

ASV tautas skaitīšana un kā to dara Latvijā

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

ASV tautas skaitīšana notiek reizi desmit gados, to prasa pati ASV konstitūcija, un tās galvenais uzdevums ir sadalīt Pārstāvju palātas vietas starp štatiem. Latvijā tautas skaitīšanu organizē Centrālā statistikas pārvalde, un pēdējā reizē tā tika veikta pavisam citādi: nevis ar anketām, bet apkopojot valsts reģistros jau esošos datus.

ASV pirmā tautas skaitīšana notika 1790. gadā, un kopš tā laika tā ir atkārtota katru desmito gadu bez izņēmuma, arī karu un krīžu laikā. Iemesls ir tīri politisks: konstitūcija paredz, ka Pārstāvju palātas vietas starp štatiem sadala pēc iedzīvotāju skaita, un šis skaits ir jānoskaidro regulāri. Vietu kopskaits palātā ir nemainīgs, tāpēc katra skaitīšana nozīmē, ka viens štats vietas iegūst, bet cits zaudē.

No skaitīšanas rezultātiem atkarīga arī vēlēšanu apgabalu robežu pārzīmēšana štatos, un tieši tur rodas amerikāņu politikas pastāvīgais strīds par apgabalu robežu izliekšanu partijas labā. Turklāt daudzu federālo programmu naudas sadale balstās uz iedzīvotāju datiem, tāpēc pilsētas un štati aktīvi aicina iedzīvotājus atbildēt: katrs neuzskaitīts cilvēks nozīmē mazāk naudas uz desmit gadiem.

Skaitīšanu veic ASV Tautas skaitīšanas birojs, un dalība ir obligāta. Aptauju veido salīdzinoši īsa anketa, ko var aizpildīt tiešsaistē, pa pastu vai pa tālruni, bet tos, kas neatbild, apmeklē intervētāji. Atsevišķi no desmitgadu skaitīšanas birojs veic nepārtrauktu izlases apsekojumu, kas katru gadu sniedz detalizētākus datus par ienākumiem, izglītību un mājokļiem. Individuālie dati ir konfidenciāli un publiski pieejami kļūst tikai pēc vairākiem gadu desmitiem, kas savukārt ir dāvana ģenealogiem.

Latvijā tautas skaitīšanas notiek kopš valsts dibināšanas, un pēdējā klasiskā skaitīšana ar anketām un skaitītājiem notika 2011. gadā. Nākamajā reizē Centrālā statistikas pārvalde izmantoja jaunu pieeju: dati tika iegūti no valsts reģistriem, piemēram, Iedzīvotāju reģistra, izglītības, nodarbinātības un sociālās apdrošināšanas datubāzēm, tos savstarpēji salīdzinot. Iedzīvotājiem anketas aizpildīt nevajadzēja, un skaitīšana izmaksāja nesalīdzināmi mazāk. Eiropas Savienības tiesību akti paredz, ka dalībvalstis skaitīšanas datus sniedz reizi desmit gados, bet metodi katra izvēlas pati.

Reģistros balstītai skaitīšanai ir sava ahilejas papēdis: tā uzskaita deklarētos, nevis faktiskos iedzīvotājus. Cilvēks, kurš jau gadiem dzīvo un strādā ārzemēs, bet nav izdarījis izmaiņas savā deklarētajā dzīvesvietā, statistikā var palikt kā Latvijas iedzīvotājs, un otrādi. Tieši tāpēc statistiķi datus kombinē ar migrācijas un nodarbinātības ziņām, un tieši tāpēc dažādos avotos redzamie Latvijas iedzīvotāju skaitļi mēdz nedaudz atšķirties.

Skaitīšanas dati ir arī nenovērtējams vēstures avots. Latvijā starpkaru posmā veiktās tautas skaitīšanas rāda valodu, ticību un nodarbošanos pa pagastiem, un kopā ar baznīcu un dvēseļu revīziju materiāliem tās ir pamats dzimtas vēstures pētniecībai. Šos materiālus glabā un digitalizē Latvijas Nacionālais arhīvs, un daļa no tiem ir pieejama tiešsaistē, tāpēc meklēšanu var sākt no mājām, nevis no lasītavas.

Kam Latvijā izmanto šos datus

Iedzīvotāju skaits ir pamats valsts budžeta plānošanai, pašvaldību finanšu izlīdzināšanai, skolu un veselības aprūpes tīkla plānošanai un Eiropas Savienības fondu sadalei. Saeimas vēlēšanās deputātu vietu skaits katrā no vēlēšanu apgabaliem tiek noteikts proporcionāli vēlētāju skaitam, tāpēc arī politiskā pārstāvniecība netieši ir atkarīga no tā, kur cilvēki ir reģistrēti.

Praktisks secinājums iedzīvotājam ir vienkāršs: dzīvesvietas deklarēšana nav formalitāte. No tās atkarīga piekļuve pašvaldības pakalpojumiem, bērnudārza rindai, atkritumu apsaimniekošanas līgumam un dažādiem atvieglojumiem, un tā ietekmē arī to, cik naudas pašvaldība saņem. Deklarēto dzīvesvietu var mainīt elektroniski, izmantojot valsts pakalpojumu portālu, un to kārto Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Ar ko skaitīšanu nejaukt

Tautas skaitīšana nav aptauja par uzskatiem un nav socioloģisks pētījums. To nedrīkst jaukt arī ar Iedzīvotāju reģistru, kas ir nepārtraukti uzturēta datubāze, savukārt skaitīšana ir noteikta brīža momentuzņēmums ar salīdzināmu metodiku visā Eiropā.

ASV gadījumā vēl viena atšķirība ir jāuzsver: tur skaitīšanā uzskaita visus faktiskos iedzīvotājus neatkarīgi no pilsonības un statusa, un tieši šis jautājums ir bijis asu politisku strīdu un tiesas procesu priekšmets. Latvijā šāda strīda nav, jo mūsu dati nāk no reģistriem, bet pretī nāk cita problēma, proti, reģistru datu aktualitāte.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti