Anaerobs vingrinājums ir vingrinājumu veids, kurā skābekļa muskuļi, ko izmanto enerģijas sadedzināšanai, tiek izsmelti ātrāk, nekā ķermenis to spēj aizstāt. Ir zināms, ka aerobikas vingrinājumi palielina sirds un plaušu spēku. No otras puses, ir zināms, ka anaerobie vingrinājumi palielina muskuļu spēku un var palīdzēt cilvēkam novērst muskuļu nogurumu turpmākajos vingrinājumos. Gan aerobos, gan anaerobos vingrinājumus var izmantot kopā, lai palīdzētu cilvēkam būt fiziski sagatavotam un sasniegt savus fitnesa mērķus. Jāņem vērā, ka jebkurš vingrošanas režīms ir jāuzrauga ārstam, un tas jāsāk un jānoslēdz attiecīgi ar iesildīšanās un atdzišanas periodu.
Aerobos procesus raksturo skābekļa klātbūtne un izmantošana, savukārt anaerobos procesus raksturo skābekļa trūkums. Tāpēc anaerobs vingrinājums ir tāds, kurā muskuļiem nav pieejams skābeklis. Tā vietā muskuļiem ir jāatrod enerģija no citiem avotiem, piemēram, adenozīna trifosfāta (ATP), savienojuma, kas nodrošina šūnu enerģijas piegādi. Kad muskuļi sadedzina enerģiju bez skābekļa klātbūtnes, rodas blakusprodukts, ko sauc par pienskābi. Pienskābe veicina muskuļu nogurumu.
Laika gaitā pareiza anaerobo vingrinājumu izmantošana var palielināt izturību. Cilvēkam turpinot treniņu režīmu, organisms iemācās ražot mazāk pienskābes, kā turpināt strādāt ar lielāku skābes koncentrāciju un kā labāk atbrīvoties no blakusprodukta. Tādējādi muskuļu nogurums tiek saglabāts ilgāku laiku un palielinās izturība. Anaerobos vingrinājumus parasti izmanto arī muskuļu masas un muskuļu spēka palielināšanai. Šis efekts ir svarīgs tiem, kas vēlas veidot savu ķermeni, kā arī tiem, kas vēlas efektīvāk sadedzināt kalorijas.
Anaerobos vingrinājumus bieži veic īsos, ātrās pārrāvumos. Starp šiem sprādzieniem ir jāveic lēnāki, ilgāki vingrinājumi, lai muskuļi varētu atgūties. Daži anaerobo vingrinājumu piemēri ir svara celšana, sprints un kāpšana kalnos. Faktiski daudzus vingrinājumu veidus var pārvērst par anaerobiem vingrinājumiem, ja tos veic pietiekami ātri, lai iztukšotu muskuļu izmantoto skābekli.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, pirms pievienojat savam režīmam jebkuru vingrinājumu, lai pārliecinātos, ka jūs to darāt pareizi un ka jūsu ķermenis spēj izturēt jūsu veikto slodzi. Sesijas ieplānošana ar fizisko treneri un ģimenes ārsta apmeklējums, lai veiktu fizisko pārbaudi, varētu būt labs sākumpunkts pirms jauna vingrojumu režīma uzsākšanas.