Kas Latvijas tiesībās ir ārzemnieks?

Latvijā līdzās pilsoņiem pastāv īpašs nepilsoņa statuss, kas radās pēc neatkarības atjaunošanas un attiecas uz bijušās Padomju Savienības pilsoņiem, kuri Latvijā ieradās okupācijas gados, un viņu pēcnācējiem. Nepilsonis nav ārzemnieks: viņam ir Latvijas izdota pase, pastāvīgas uzturēšanās tiesības un valsts aizsardzība ārvalstīs, taču nav balsstiesību un ir liegti atsevišķi amati. Šī trīsdaļīgā sistēma, kurā ir pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, citās Eiropas valstīs nav sastopama, un tieši tā rada lielāko daļu pārpratumu.

Ārzemnieki paši nav vienlīdzīgā stāvoklī. Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pilsoņiem ir brīvas pārvietošanās tiesības: viņi var ieceļot un uzturēties Latvijā, un pēc noteikta laika reģistrē savas uzturēšanās tiesības, saņemot reģistrācijas apliecību. Trešo valstu pilsoņiem parasti nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, un tieši šī atšķirība nosaka visu turpmāko procedūru. Ģimenes locekļiem, tostarp Eiropas Savienības pilsoņu laulātajiem no trešajām valstīm, ir atsevišķa, atvieglota kārtība.

Uzturēšanās atļaujas Latvijā ir divu veidu. Termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz noteiktu laiku konkrētam mērķim: nodarbinātībai, studijām, komercdarbībai, ģimenes apvienošanai vai citam likumā paredzētam pamatam. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var pieprasīt pēc nepārtrauktas uzturēšanās noteiktā periodā, un tai parasti ir arī valsts valodas prasmes prasība. Pieteikumu iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs, un iesniegumam pievienojamo dokumentu sarakstu publicē pati pārvalde.

Rīcības secība ir svarīgāka par pašu iesniegumu. Vispirms jānoskaidro, kāds ir uzturēšanās pamats, jo no tā ir atkarīgi dokumenti. Tad jāpārbauda, vai nepieciešama vīza ieceļošanai, un vai darba gadījumā darba devējam ir jāizsludina vakance Nodarbinātības valsts aģentūrā. Pēc tam jāsakārto dokumenti, tostarp legalizācija vai apliecinājums ar apostilli un tulkojumi, un tikai pēc tam jāiesniedz pieteikums. Kļūda šajā secībā ir dārga: nepareizi noformēts ārvalsts dokuments nozīmē atkārtotu braucienu vai vairāku nedēļu kavējumu.

Biežākā praktiskā kļūda ir nokavēt termiņus. Uzturēšanās atļauja jāreģistrē un jāpagarina laikus, dzīvesvieta jādeklarē, un par būtiskām izmaiņām, piemēram, darba devēja maiņu, jāinformē iestāde. Nelikumīga uzturēšanās var novest pie izbraukšanas rīkojuma un ieceļošanas aizlieguma, kas apgrūtina ieceļošanu visā Šengenas zonā, nevis tikai Latvijā. Otra izplatīta kļūda ir uzskatīt, ka uzturēšanās atļauja automātiski dod tiesības strādāt; tiesības strādāt ir atsevišķs ieraksts, un tas var būt saistīts ar konkrētu darba devēju.

Jurists ar imigrācijas tiesību pieredzi ir vērts samaksas tad, ja saņemts atteikums vai izbraukšanas rīkojums, ja situācija skar ģimeni ar bērniem, ja iepriekš ir bijis ieceļošanas aizliegums vai ja runa ir par patvēruma pieteikumu. Šajos gadījumos termiņi ir īsi un lēmumu apstrīdēšanas kārtība sarežģīta. Vienkāršā gadījumā, piemēram, studenta atļaujas pieteikšanā, parasti pietiek ar pārvaldes publicētajiem norādījumiem.