Ko dara Latvijas Republikas Patentu valde?

Patents ir valsts piešķirtas izņēmuma tiesības uz izgudrojumu noteiktā teritorijā un uz noteiktu laiku. Lai izgudrojumu varētu patentēt, tam ir jābūt jaunam pasaules mērogā, ar izgudrojuma līmeni, tas ir, tādam, kas nozares lietpratējam nav acīmredzams, un rūpnieciski izmantojamam. Pieteikumā iesniedz izgudrojuma aprakstu, pretenzijas, kas nosaka aizsardzības apjomu, kopsavilkumu un, ja nepieciešams, zīmējumus. Iestāde pārbauda pieteikuma atbilstību formālajām prasībām un veic likumā noteikto ekspertīzi, pēc tam pieteikumu publicē. Patentu var uzturēt spēkā līdz divdesmit gadiem no pieteikuma datuma, katru gadu maksājot uzturēšanas maksu; ja maksa netiek veikta, tiesības izbeidzas.

Ļoti svarīgs ir teritorialitātes princips: Latvijā piešķirts patents darbojas tikai Latvijā. Aizsardzību citās valstīs iegūst pa citiem ceļiem. Eiropas patentu var pieteikt Eiropas Patentu iestādē, un pēc piešķiršanas to validē izvēlētajās valstīs, bet, izvēloties vienoto patentu, tas iegūst vienotu spēku tajās dalībvalstīs, kurās šī sistēma darbojas. Starptautisko pieteikumu pēc Patentu kooperācijas līguma var iesniegt, lai atliktu lēmumu par valstīm un iegūtu starptautisku pārskatu par tehnikas līmeni. Preču zīmēm un dizainparaugiem papildus nacionālajai reģistrācijai pastāv Eiropas Savienības mēroga reģistrācija, ko veic Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, kā arī starptautiskās reģistrācijas sistēmas.

Patentu valdes uzdevumi ar reģistrāciju nebeidzas. Tā uztur publiskus reģistrus, kuros var pārbaudīt, kam pieder konkrētas tiesības, vai tās ir spēkā un vai nav reģistrēta licence vai ķīla. Tā izdod oficiālo izdevumu, kurā publicē pieteikumus un reģistrācijas, nodrošina iespēju iepazīties ar patentu dokumentāciju un sniedz informatīvu atbalstu izgudrotājiem un uzņēmējiem. Iestādes Apelācijas padome izskata iebildumus pret reģistrācijām un apelācijas par iestādes lēmumiem, savukārt strīdus par tiesību pārkāpumiem un patenta atzīšanu par spēkā neesošu izskata tiesa.

Bieži tiek pārprasts, ko patents vispār aizsargā. Ar patentu nevar aizsargāt abstraktu ideju, atklājumu, matemātisku metodi, uzņēmējdarbības shēmu vai datorprogrammu kā tādu; programmatūru aizsargā autortiesības, kas rodas automātiski bez reģistrācijas, bet ar programmatūru saistīts tehnisks risinājums noteiktos apstākļos var būt patentējams. Preču zīme aizsargā apzīmējumu, ar kuru preces vai pakalpojumus atšķir no citiem, bet ne pašu izgudrojumu. Dizainparaugs aizsargā izstrādājuma ārējo veidolu. Alternatīva patentam ir komercnoslēpums, kas neprasa atklāšanu, bet nepasargā, ja citi līdz tam pašam risinājumam nonāk patstāvīgi. Tā kā pretenziju formulējums nosaka visu aizsardzības vērtību, pieteikuma sagatavošanā parasti ir vērts piesaistīt patentpilnvarnieku.

Praktiski darbs sākas ar meklējumu, nevis ar veidlapu. Vispirms ir jāpārbauda, vai risinājums vai apzīmējums jau nav aizņemts: patentiem to dara Patentu valdes datubāzēs un starptautiskajās publikāciju datubāzēs, preču zīmēm un dizainparaugiem noder Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja uzturētie meklēšanas rīki. Pēc tam ir jāizlemj teritorija un termiņš, jo no pirmā pieteikuma datuma sākas prioritātes periods, kura laikā to pašu izgudrojumu var pieteikt citās valstīs, saglabājot sākotnējo datumu. Visbeidzot ir jāsagatavo dokumenti un jāsamaksā valsts nodeva; aktuālos nodevu apmērus publicē Patentu valde, un tie atšķiras patentiem, preču zīmēm un dizainparaugiem.