Kas ir aviācijas tiesības?

Īsā atbilde

Aviācijas tiesības ir normu kopums, kas regulē gaisa kuģu lidojumus, gaisa telpas izmantošanu, lidlauku darbību, pārvadājumus un atbildību par kaitējumu. Latvijā tās veido starptautiskās konvencijas, Eiropas Savienības regulas un nacionālais likums „Par aviāciju“, bet uzraudzību veic Civilās aviācijas aģentūra.

Nozares pamatā ir 1944. gada Čikāgas konvencija par starptautisko civilo aviāciju, ar kuru izveidota Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) un nostiprināts princips, ka katrai valstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte pār gaisa telpu virs savas teritorijas. No šī principa izriet gandrīz viss pārējais: tiesības lidot pār citas valsts teritoriju un tur nosēsties izriet no starpvalstu vienošanās, bet drošības prasības tiek saskaņotas starptautiski, lai viens un tas pats gaisa kuģis varētu darboties daudzās valstīs. Pārvadātāja atbildību par kaitējumu pasažieriem, bagāžai un kravai starptautiskajos reisos nosaka 1999. gada Monreālas konvencija.

Eiropas Savienībā liela daļa jautājumu ir pārcelta pārnacionālā līmenī. Vienotās lidojumu drošības prasības, gaisa kuģu lidojumderīgumu, apkopes organizāciju un personāla licencēšanu regulē Eiropas Savienības regulas, un to piemērošanu koordinē Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA). Nacionālā līmenī Latvijā gaisa kuģu reģistru, licences un sertifikātus kārto Civilās aviācijas aģentūra, gaisa satiksmes vadību nodrošina valsts akciju sabiedrība „Latvijas gaisa satiksme“, bet aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus izmeklē neatkarīgs izmeklēšanas birojs, kura uzdevums ir noskaidrot cēloņus, nevis noteikt vainīgos.

Praksē neviens jautājums neatrisinās ar vienu vienīgu dokumentu. Vispirms jānoskaidro, vai lidojums ir starptautisks vai iekšzemes, vai gaisa kuģis ir civils vai valsts un vai pārvadātājs ir reģistrēts Eiropas Savienībā. No šīm atbildēm ir atkarīgs, vai piemēro Eiropas Savienības regulu, kas ir tieši piemērojama bez pārņemšanas nacionālajā likumā, starptautisku konvenciju vai Latvijas likumu un Ministru kabineta noteikumus. Eiropas Savienības tiesību aktu konsolidētās redakcijas ir pieejamas portālā EUR-Lex, bet Latvijas normas portālā likumi.lv, un tieši konsolidētā redakcija ir tā, kas jāskatās, jo grozījumi šajā jomā ir bieži.

Pasažierim vistuvākā aviācijas tiesību daļa ir pasažieru tiesības. Eiropas Savienības regula par kompensāciju un atbalstu pasažieriem nosaka, kas pienākas, ja reiss atcelts, būtiski aizkavēts vai ja pasažierim atteikta iekāpšana pārpildīta reisa dēļ: aprūpe lidostā, maršruta maiņa vai biļetes atmaksa, bet noteiktos gadījumos arī fiksēta naudas kompensācija atkarībā no lidojuma attāluma. Kompensācija nepienākas ārkārtējos apstākļos, piemēram, bīstamos laikapstākļos vai gaisa telpas slēgšanas gadījumā. Sūdzības par pārvadātāja rīcību Latvijā var iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram, bet strīdu galarezultātā izšķir tiesa.

Nozarē ir arī jomas, kuras sabiedrība parasti ar „aviācijas likumu“ nesaista. Bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošana Eiropas Savienībā ir regulēta atsevišķi: lidojumi iedalīti kategorijās pēc riska, lielākajai daļai operatoru ir jāreģistrējas, un pilotam jāiziet apmācība, bet lidojumiem pilsētās un lidlauku tuvumā pastāv stingri ierobežojumi. Atsevišķi bloki ir aviācijas drošība pret nelikumīgu iejaukšanos, troksnis un emisijas, lidostu maksas, gaisa kuģu finansēšana un līzings, kā arī darba tiesības apkalpēm, kas strādā vairākās valstīs. Individuālos strīdos vēlams vērsties pie jurista, kurš specializējies transporta tiesībās.

Kas ko uzrauga Latvijā

Civilās aviācijas aģentūra izsniedz un uzrauga sertifikātus un licences, kā arī kontrolē lidojumu drošības prasību ievērošanu. Satiksmes ministrija veido politiku un pārstāv valsti starptautiskajās organizācijās. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs risina pasažieru sūdzības par pārvadātāju pienākumu neizpildi.

Militāro aviāciju un valsts gaisa kuģu lidojumus regulē atsevišķi noteikumi, un civilās aviācijas prasības uz tiem attiecas tikai daļēji.

Ko darīt pasažierim atcelta reisa gadījumā

Vispirms jāsaglabā biļete, iekāpšanas karte un visi pārvadātāja paziņojumi, jāpieprasa rakstisks atcelšanas iemesls un jāizmanto lidostā piedāvātā aprūpe. Prasība vispirms iesniedzama pašam pārvadātājam rakstveidā; ja atbilde nav saņemta vai tā nav apmierinoša, var vērsties uzraudzības iestādē. Izdevumi, ko pasažieris sedz pats, jāapliecina ar čekiem, jo bez dokumentiem tos atgūt nav iespējams.

Ar iesniegumu nav vērts vilcināties. Termiņi atšķiras atkarībā no tā, vai prasība tiek celta pārvadātājam, uzraudzības iestādei vai tiesai, un tiesas ceļā piemēro noilgumu, kas izriet no attiecīgās konvencijas vai civiltiesību normām. Ja bagāža ir pazudusi vai bojāta, paziņojums jāiesniedz lidostā uzreiz un tā apstiprinājums jāsaglabā, jo vēlāk pierādīt bojājuma rašanās brīdi ir gandrīz neiespējami.

Ja pārvadātājs prasību noraida, nākamais solis ir izvērtēt, vai summa ir samērīga ar tiesāšanās izdevumiem. Nelielās summās biežāk palīdz uzraudzības iestādes iesaiste, bet sarežģītos gadījumos, piemēram, savienoto reisu ķēdēs vai ar pārvadātāju ārpus Eiropas Savienības, ir vērts konsultēties ar advokātu.

Īsā atbilde

Kas ko uzrauga Latvijā

Ko darīt pasažierim atcelta reisa gadījumā

Avoti

Saistītie jautājumi