Ar bērnu literatūru parasti saprot literatūras apakšnodaļu, kas rakstīta auditorijai, kuru galvenokārt veido bērni. Šai definīcijai ir daži brīdinājumi, tostarp diskusijas par to, kāda veida literatūra patiesībā ir piemērota bērniem. Šī kategorija pati par sevi nav žanrs, par žanru var uzskatīt tikai pieaugušo literatūru, bet patiesībā tā ietver daudz dažādu žanru. Bērniem domātā literatūra pastāv jau vismaz kopš 17. gadsimta, kad, apvienojot samazinātas drukas izmaksas un pastiprinātu uzmanību bērnu apmācībai un izklaidei, interese par šo literatūras kategoriju kļuva arvien izplatītāka.
Bērnu literatūras kategorijā ietilpst daudz dažādu grāmatu veidu. Šajā kategorijā ir iekļautas bilžu grāmatas, iesācēju lasītāju grāmatas un pilnībā realizēti romāni. Var atrast arī nedaiļliteratūras, dzejas un vēsturiskas grāmatas. Lielākajai daļai šo tekstu ir kopīga uzmanība bērnu kā lasītāju attīstībai, un tie ir rakstīti tā, lai tie būtu saprotami noteiktām vecuma grupām. Arī bērnu literatūras tematiskie elementi bieži aprobežojas ar tēmām, kas tiek uzskatītas par piemērotām noteiktam vecumam.
Nav nekas neparasts, ka bērnu literatūrai ir vērtība kā izklaidei, taču lielākā daļa cilvēku lasīšanas praksi uzskata par svarīgu izglītībā. Līdz ar to pat tādu grāmatu lasīšana, kas paredzētas tikai kā izklaide, joprojām tiek uzskatīta par izglītojoši vērtīgu darbību. Daudzas grāmatas iet soli tālāk un ietver nepārprotami izglītojošu saturu. Tas var izpausties kā jauna vārdu krājuma ieviešana, vēsturisku detaļu izcelšana vai klasisko stāstu pārrakstīšana bērniem saprotamā līmenī.
Daži no pirmajiem stāstiem bērnu literatūrā bija klasisku pasaku pārstāsti, kas kādreiz tika stāstīti bērniem mutiski. Šajos stāstos bieži bija tieša morāle, kas, domājams, izglīto bērnus par atbilstošām sociālajām vērtībām. Šī bērnu literatūras iezīme ir bijusi pārstāvēta visā vēsturē, jo daudzi bērnu autori uzskata, ka tekstiem, kas būs pieejami bērniem, ir jābūt atbilstošai ētikai. Pēdējā laikā ideja par pareizu un nepareizu rīcību bērnu grāmatās ir kļuvusi sarežģītāka un bieži tiek apspriesta, apsverot bērnu piekļuvi literatūrai skolā. Ņemot vērā, ka pieaugušo literatūra reti tiek vērtēta pēc tās varoņu ētikas, to var uzskatīt par vienu no galvenajām atšķirībām, kas atšķir bērniem paredzēto literatūru.
Lai gan šīs grāmatas parasti jāraksta ar bērniem kā mērķauditoriju, nereti ir gadījumi, kad arī pieaugušajiem patīk lasīt bērnu literatūru. Tāpat tas, ka grāmata ir piemērota bērniem, nenozīmē, ka tā vienmēr izvairīsies no sarežģītām tēmām. Piemēram, ir daudz piemēru bērnu grāmatām, kas rakstītas par tādām tēmām kā holokausts un verdzība. Bērnu literatūrai nav ierobežojumu attiecībā uz tās tematiku, taču autoriem, kuri raksta par sensitīvām tēmām, jāriskē aizvainot vecākus, ja viņu darbs tiek uzskatīts par pārāk progresīvu bērniem.