Civilspriedums ir spriedums civillietā. Vairumā gadījumu civiltiesiskā spriedumā ir noteikts, kura puse ir atbildīga par lietā prasīto naudas zaudējumu atlīdzību. Divi no visizplatītākajiem civiltiesību spriedumu veidiem ir atlīdzības un soda atlīdzība. Personai, kas atzīta par atbildīgu ar civiltiesisku spriedumu, var tikt piemērota algas arests, īpašuma apķīlāšana un kredītreitingu zaudējumi, ja tā nemaksā noteikto zaudējumu atlīdzības summu.
Civillietas izskata juridiskus jautājumus, kas pēc būtības nav krimināli sodāmi. Prasības par miesas bojājumiem, saimnieka īrnieku strīdi un problēmas saistībā ar produktu atbildību ir piemēri gadījumiem, kas var izraisīt naudas zaudējumus, bet nav saistīti ar reālu noziegumu. Prasītājs var lūgt civiltiesisku spriedumu, lai noteiktu finansiālo atbildību civillietā, piemēram, kura puse ir atbildīga par auto remonta un medicīnas rēķinu apmaksu pēc nopietnas autoavārijas.
Vairumā gadījumu galvenais jautājums, kas tiek risināts ar civiltiesisko spriedumu, ir atbildība par naudas atlīdzināšanu. Civillietu tiesneši parasti nedrīkst sūtīt personu uz cietumu, izdot aizliegumu vai citus sodus, kas paredzēti kriminālvajāšanai. Civiltiesisku spriedumu rezultātā par zaudējumiem ne vienmēr ir atbildīga tikai viena puse; dažos gadījumos tiesnesis var atzīt, ka katrs dalībnieks ir daļēji atbildīgs, un attiecīgi sadalīt zaudējumus.
Atlīdzības un soda atlīdzību var piespriest civiltiesiska sprieduma rezultātā. Atlīdzības zaudējums ir kompensācija par faktiskiem, izmērāmiem zaudējumiem, kas radušies par atbildīgās puses darbību vai uzvedību. Medicīniskās izmaksas, nesamaksāta vai pārmaksāta īre vai īpašuma remonta rēķini ir visi atlīdzības veidi. Soda atlīdzība var būt papildu naudas sods, kas tiek piešķirts uzvarētājai pusei, ja tiesnesim šķiet, ka atbildīgā puse ir rīkojusies ļaunprātīgi un tīši. Kā norāda nosaukums, soda atlīdzināšana nav paredzēta, lai kompensētu kādu konkrētu nodarīto kaitējumu, bet gan lai sodītu atbildīgo pusi par tās neatbilstošo uzvedību un atturētu no turpmākas rīcības.
Lai gan ar civiltiesisko spriedumu var piespriest zaudējumu atlīdzību, civiltiesas parasti neuzrauga faktisko zaudējumu iekasēšanu un samaksu. Vairumā gadījumu uzvarētāja puse nolīgs advokātu, lai mēģinātu piedzīt piešķirto summu no zaudējušās puses. Ja atbildīgā persona nevar vai nevēlas samaksāt ar civilspriedumu piespriesto zaudējumu atlīdzību, tiesa var pieļaut algas arestu vai parādnieka mantas arestu. Dažos gadījumos par neapmaksātu civiltiesisko spriedumu var ziņot arī kredītbirojiem, un tas var negatīvi ietekmēt aizdevuma un hipotēkas likmes un atbilstību.