TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir drošības nauda kriminālprocesā un kad tā ir pārmērīga?

Īsā atbilde

Drošības nauda ir kriminālprocesā piemērojams ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis: persona vai kāds tās labā iemaksā noteiktu naudas summu, kuru zaudē, ja apsūdzētais neierodas vai pārkāpj uzliktos pienākumus. Par pārmērīgu to uzskata tad, ja summa ir tik liela, ka konkrētajam cilvēkam tā faktiski nozīmē apcietinājumu.

Drošības nauda darbojas kā ekonomisks stimuls. Tā vietā, lai turētu cilvēku apcietinājumā, valsts pieņem naudas garantiju, ka viņš ieradīsies pēc izmeklētāja, prokurora vai tiesas uzaicinājuma un netraucēs procesu. Ja process beidzas un pienākumi ir pildīti, iemaksāto summu atmaksā; ja persona izvairās, naudu ieskaita valsts budžetā un drošības līdzekli parasti nomaina pret stingrāku. Lēmumu par drošības līdzekli pirmstiesas procesā pieņem izmeklēšanas tiesnesis vai procesa virzītājs likumā noteiktajās robežās.

Summu nenosaka pēc nodarījuma vien. Vērtē arī personas mantisko stāvokli, ienākumus, apgādājamos un to, cik liela summa tieši šim cilvēkam būtu jūtama. Tieši tāpēc vienāda summa diviem cilvēkiem var būt gan samērīga, gan pārmērīga. Ja drošības nauda ir noteikta tādā apmērā, ko persona objektīvi nekad nevarēs samaksāt, tad formāli piemērots vieglāks drošības līdzeklis praksē rada tādas pašas sekas kā apcietinājums, un tas ir pretrunā ar samērīguma principu.

Šo situāciju regulē ne tikai nacionālās normas. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. pants paredz, ka apcietinātai personai ir tiesības tikt atbrīvotai līdz tiesai, nosakot garantijas par ierašanos tiesā, un Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka garantijas apmērs ir jāsaista ar personas iespējām, nevis tikai ar nodarījuma smagumu vai apgalvoto kaitējumu.

Drošības naudu var iemaksāt arī cita persona, piemēram, radinieks vai darba devējs. Praksē tas ir jādara caurspīdīgi: naudas izcelsmei jābūt izskaidrojamai, un maksājumu veic tā, kā norādīts lēmumā, saglabājot maksājuma apliecinājumu. Kad process beidzas, summu atmaksā tam, kurš to iemaksājis, tāpēc ir svarīgi, lai maksātājs būtu norādīts pareizi jau sākumā. Šeit nav vietas neformālām vienošanām: skaidrā naudā nodota summa bez dokumenta vēlāk nav atgūstama.

Ar drošības naudu bieži jauc citus maksājumus. Tā nav ne naudas sods, ko piespriež par nodarījumu, ne kaitējuma kompensācija cietušajam, ne procesuālo izdevumu segšana. Tā nav arī nodrošinājums civillietā vai īres depozīts, lai gan sarunvalodā visus šos maksājumus mēdz saukt vienādi. Drošības nauda ir tikai garantija par uzvedību procesa laikā, un tā neietekmē to, vai cilvēks tiks atzīts par vainīgu.

Ko darīt, ja summa šķiet nesamērīga

Lēmums par drošības līdzekli ir pārsūdzams likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, un sūdzībā parasti ir jēga pievienot dokumentus par ienākumiem, parādsaistībām un apgādājamajiem, jo tieši tie pamato apgalvojumu par samaksas neiespējamību.

Papildus var lūgt drošības naudu aizstāt ar citu līdzekli, piemēram, noteiktu dzīvesvietu, pieteikšanos policijā, aizliegumu izbraukt no valsts vai personisko galvojumu. Praksē tieši alternatīvas piedāvāšana ir efektīvāka par vienkāršu iebildumu, ka summa ir pārāk liela.

Šī ir joma, kurā rīkoties pašam nav ieteicams. Kriminālprocesā personai ir tiesības uz aizstāvi, un, ja līdzekļu advokāta algošanai nepietiek, likums paredz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Konkrētas summas un termiņi mainās, tāpēc aktuālais regulējums jāskata likuma spēkā esošajā redakcijā.

Kas notiek ar naudu procesa laikā un pēc tā

Iemaksātā summa glabājas noteiktā kontā un procesa laikā netiek izmantota. Tā nepilda kompensācijas funkciju, tāpēc cietušais no tās neko nesaņem, kamēr nav atsevišķa nolēmuma par kaitējuma atlīdzināšanu.

Ja drošības līdzekli atceļ vai aizstāj, naudu atmaksā. Ja persona pienākumus pārkāpj, jautājumu par naudas piedziņu valsts ienākumos izlemj atsevišķi, un arī šis lēmums ir pārsūdzams.

Atmaksa nenotiek automātiski un uzreiz: parasti ir jāiesniedz iesniegums ar konta numuru un dokumentu, kas apliecina iemaksu. Tāpēc visus maksājuma dokumentus ir jāglabā līdz procesa pilnīgai pabeigšanai.

Avoti