Džnana joga, pazīstama arī kā Gjana joga, tiek definēta kā patiesu zināšanu ceļš. Tas ir jogas veids, kurā cilvēks sasniedz atbrīvošanos, izprotot savu patieso Es, caur prātu. “Jnana” ir sanskrita termins, kas simbolizē zināšanas vai gudrību. Tas ietver meditāciju par jautājumu “kas es esmu?” vai meditācija uz “es” un mēģinājumi realizēt mūžīgo sevi kā tīras apziņas stāvokli, kas ir ārpus prāta. Tas tiek uzskatīts par vienu no grūtākajiem jogas ceļiem.
Džnana joga ir vislabāk piemērota tiem, kuri sevi uzskata par intelektuāļiem, kuri meklē atbildes. Introspektīvi cilvēki ir ideāli kandidāti gjāna jogai, kas ar dažādu paņēmienu palīdzību pastāvīgi apšauba patiesā Es identitāti. Prakse cenšas izprast Dieva būtību kā tīru būtību vai apziņu, izšķirot šo tīro stāvokli un apziņas objektus, kas parasti aizņem prātu.
Lai izmantotu analoģiju, tiek uzskatīts, ka stiklam ir ārpuse un iekšpuse, un abi atšķiras viens no otra. Tas ir līdzīgi tam, kā cilvēki sevi uztver kā atsevišķus no mūžīgā Es. Džnana jogā censoņa mērķis ir izsist vai izšķīdināt glāzi un uztvert visu lietu būtisku vienotību.
Intelekts tiek izmantots kā instruments, un, nepārtraukti izpētot un koncentrējot uzmanību uz patieso sevi, gjāna jogu, tas sasniedz “mokšu” jeb apgaismības stāvokli. Šis apgaismotais stāvoklis turpinās pat tad, kad tas ir aizņemts ar ikdienišķām darbībām. Bhagavadgītā, kas ir viena no visvairāk cienītajām grāmatām hinduistu filozofijā, ir ietverti detalizēti norādījumi par paņēmieniem un praksēm, ar kurām gjāna jogam ir jāiesaistās, lai sasniegtu pestīšanu.
“Viveka” ir intelektuālās izšķiršanas prakse, kurā cilvēks nepārtraukti atgriež prātu no traucēkļiem, nepārtraukti cenšoties saprast, kas veido patieso Es. “Neti neti” ir sanskrita termins, kas noliedz. Tas burtiski tiek tulkots kā “ne tas, ne tas”, un gjāna jogs to izmanto, lai izraidītu jebkuru objektu savā apziņā, jo tas neatspoguļo patieso Es. Princips ir tāds, ka tad, kad viss, ko prāts glabā savā apziņā, tiek izraidīts, tam, kas paliek pāri, ir jābūt patiesajam Es.
“Vicara” apzīmē īpašību ieskatīties sevī, pētīt un pārdomāt lietas. Citas atribūti, kas ir svarīgas cilvēkam šajā jogas ceļā, ir atrautība un intensīvas ilgas pēc atbrīvošanās. Šis jogas ceļš ir balstīts uz “Advaita Vedanta” filozofiju hinduismā, kas paredz, ka visām būtnēm Visumā ir viena dvēsele. Daži no spīdekļiem, kas mācīja šo formu, ir Ramana Mahariši, Adi Šankara un gudrais Vašišta.