Efedrīns, kas iegūts no augiem vai radīts sintētiski, ir sastāvdaļa, ko bieži izmanto bezrecepšu respiratorajos medikamentos. Papildus lietošanai medicīnā bezrecepšu efedrīna HCL jeb efedrīna hidrohlorīds bieži tiek izmantots kā stimulants, papildu enerģijas iegūšanai vai kā ēstgribas nomācošs līdzeklis svara zaudēšanai. Iespējamās nāvējošās blakusparādības, kas saistītas ar efedrīna HCL, lika medicīnas aprindām izteikt brīdinājumus par lietošanu atpūtai. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) ir atzinusi par nelikumīgu ražot vielu ar neatbilstošu marķējumu.
Egle, jūras vīnogas un dzeltenais zirgs ir daži no augiem, no kuriem iegūst efedrīna alkaloīdus. Citi izplatīti avoti ir ķīniešu efedra, efedra un ķīniešu garšaugs ma huang. Efedrīns parasti ir tikai viena no sastāvdaļām, ko izmanto saaukstēšanās, astmas un alerģijas medikamentos. Laboratorijas sintezē efedrīna HCL un apvieno vielu ar citām sastāvdaļām, piemēram, cetirizīna HCL, hlorfeniramīna maleātu un guaifenezīnu. Ražotāji dažkārt dēvē efedrīnu kā metilefedrīnu, norefedrīnu vai pseidoefedrīnu.
Efedrīna HCL pieder zāļu grupai, kas pazīstama kā simpatomimētiskie līdzekļi, jo tie atgādina ķimikālijas, ko izdala simpātiskā nervu sistēma “cīņas vai bēgšanas” situācijā. Zāles saistās ar alfa un beta adrenerģiskajiem receptoriem, izraisot nervu audu stimulāciju, kas līdzīga adrenalīna pieplūdumam. Šis efekts mazina sastrēgumus un deguna un sinusa eju pietūkumu, kā arī paplašina bronhiolus. Efedrīnu dažreiz lieto, lai atkārtotu adrenalīna pieplūdumu, uzlabotu modrību, palielinātu enerģijas līmeni vai nomāktu apetīti.
Efedrīna vazokonstriktīvās īpašības var izraisīt blakusparādības, piemēram, paaugstinātu sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, kā arī traucējumus normālā sirds ritmā. Cilvēki, kuri lieto efedrīnu, bieži izjūt trauksmi, nervozitāti un bezmiegu. Medicīnas speciālisti brīdina, ka šīs sekas var palielināt sirdslēkmes, insulta vai krampju iespējamību. Bīstamība palielinās, ja zāles tiek kombinētas ar fiziskiem vingrinājumiem vai citiem stimulējošiem līdzekļiem, kā arī, ja tās tiek lietotas ilgstoši. Risks palielinās arī ar pārmērīgām dienas devām.
FDA parasti pieprasa īpašu efedrīna HCL saturošu diētas tablešu marķēšanu. Uz etiķetēm jānorāda, ka katra deva nedrīkst saturēt vairāk par 8 miligramiem efedrīna un ka indivīdi nedrīkst patērēt vairāk par 24 miligramiem 24 stundu laikā. Aģentūra parasti pieprasa brīdinājuma etiķetes, kas pienācīgi atspoguļo zāļu potenciāli letālās blakusparādības.